«Nav šaubu, ka esam pelnījuši finišēt trešie, bet [pirms turnīra] neviens neko tādu nebūtu iedomājies,» pēc kārtējā spīdošā snieguma Brazīlijā atzina bronzas mača labākais spēlētājs Arjens Robens, kurš jau cīņas otrajā minūtē nopelnīja 11 metru soda sitienu uz Brazīlijas vārtiem, ieliekot pamatus mājinieku graušanai. Jā, pārkāpums pret viņu gan drīzāk tika veikts ārpus soda laukuma, bet tādā gadījumā tiesnesim Redovanem Ačikam būtu jānoraida Brazīlijas kapteinis Tjago Mota par pēdējās cerības pārkāpumu. Savā ziņā var teikt, ka ar šo epizodi mājinieki samaksāja par turnīra atklāšanas maču pret horvātiem, kad šaubīgs 11 metru soda sitiens tika piešķirts Brazīlijas labā.
Mazliet dīvainā kārtā panākumi pār Spāniju un Brazīliju arī bija «oranžo» visvairāk pārliecinošās uzvaras aizvadītajā mēnesī. Pa vidu notikušajos mačos ar ne tik spēcīgām izlasēm, piemēram, Meksiku, Kostariku un Austrāliju, bija jāmokās stipri vairāk. Tāds nu šoreiz bija nīderlandiešu komandas modelis: ērkšķi bija aizsardzība, zvaigznes - uzbrukums. Spēlējot uz pretuzbrukumiem, Arjens Robens un Robins van Persijs jutās kā lielā ūdens pavēlnieki, savukārt, spēlējot no pirmā numura, kā maza vai - labākajā gadījumā - vidēja izmēra zivis.
Nīderlandes izlases galvenais treneris Luiss van Gāls nu pārcelsies uz Mančestras United, savukārt viņa pēctecis Gūss Hidinks jau žurnālistiem apsolījis, ka viņa vadībā komanda spēlēs «nīderlandiskāk», uz to van Gāls atbildējis, ka viņa komandas vienmēr šādi spēlējušas. «Mans sapnis bija kļūt par čempionu, un mēs to varējām paveikt. Šī bija mana pēdējā spēle, un mēs ieguvām medaļu, bet bija svarīgi parādīt jaunu futbola stilu. Varbūt tas atvērs visiem acis Nīderlandē un liks saprast, ka pasaulē nav tikai viena sistēma, kas var padarīt cilvēkus laimīgus,» lepns par savu trenera veikumu bija van Gāls.
Interesanti, ka mačā par trešo vietu kompensācijas laikā Nīderlande veica pēdējo spēlētāju maiņu - pamatvārtsarga Jaspera Silesena vietā laukumā devās komandas trešais vārtsargs Mihels Vorms. Tādējādi oranžo panākumu Brazīlijā kaldināja visi 23 turnīram pieteiktie futbolisti, turklāt katrs no tiem deva savu ieguldījumu. Līdz šim Eiropā mazpazīstamais Dalejs Blinds bija viens no čempionāta lielākajiem atklājumiem, trešos vārtus pret Brazīliju iesita Georginio Veinaldums, Lerojs Fers guva vienus vārtus 15 spēlētās minūtēs, savukārt Memfiss Depajs - divus 63 minūtēs... Īsāk sakot, bronzas medaļas kala ikviens, kas bija «oranžo» rindās, un ne tikai spēlētāji, bet arī treneru korpuss.
Diez vai to pašu var attiecināt uz Brazīliju, kas tā arī nespēja tikt galā ar savas spožākās zvaigznes Neimara trūkumu pusfinālā un mačā par trešo vietu. Turnīra izšķirošajā fāzē pārāk bieži kļūdījās centra aizsargi Tjagu Silva un Davids Luiss, pamatsastāva uzbrucējs Freds guva tikai vienus vārtus un tos pašus - no nefiksēta aizmugures stāvokļa, bet neviens no viņa dublieriem nebija ne kripatiņu labāks. Laikam tieši tā arī bija lielākā atšķirība starp komandām, kas cīnījās par bronzu: Brazīlija bija viens par visiem (Neimars, daļēji Oskars), savukārt Nīderlande - visi par vienu.
Svētdien vakarā finālā spēlēja Vācija pret Argentīnu.