Egles atbildībā nodotā komisija ir viena no svarīgākajām prezidenta institūcijā. Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš pirms gada kā savu prioritāti minēja tautsaimniecību un izglītību, otrajā savas darbības gadā nolēmis fokusēties uz reģionālo attīstību un lauksaimniecību.
Strukturālās izmaiņas Valsts prezidenta komandā pagaidām aprobežojušās ar atteikšanos no sadarbības ar E. Egli, kā arī padomnieku vēstures jautājumos Antoniju Zundu. Šajā gadījumā abas puses ievēro pušu vienošanos un ne viena, ne otra nekomentē darba attiecību pārtraukšanas iemeslus, ko nevar teikt par gadījumu ar E. Egli. Jaunu vēstures padomnieku prezidents nemeklēs, turpretim par E. Egles kompetences jautājumu nākotni signāli no Rīgas pils ir izvairīgāki. Prezidents ir teicis, ka nepieciešams cilvēks, kurš varēs veltīt laiku reģionālās attīstības jautājumiem. Esošajā komandā šādu cilvēku ieraudzīt ir grūti.
Par Stratēģiskās attīstības komisiju (SAK) pagaidām atbildēs koordinators Valērijs Stūris, Dienu informēja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze. Vēsturnieku komisija pēc A. Zundas aiziešanas no amata būs padomnieces Karīnas Rāviņas-Vimbas pārziņā, bet par Mazākumtautību konsultatīvo padomi atbildēs prezidenta preses padomniece Līga Krapāne. Pirmajā pilnvaru gadā Valsts prezidents ir secinājis, ka nepieciešami pārkārtojumi struktūrā, taču tos konkretizēt G. Daudze vēl nevēlējās. Drīzumā mainīsies arī prezidenta ārlietu padomnieks - Andri Pelšu, kurš turpinās darbu diplomātiskajā dienestā ārzemēs, nomainīs diplomāts Marģers Krams. G. Daudze apstiprināja, ka Stratēģiskās attīstības komisijas modeļa izveide bija E. Egles ideja, bet nevēlējās vērtēt, cik tas ir veiksmīgs.
SAK vada akadēmiķis Juris Ekmanis, bet viņa vietnieki ir Māris Kučinskis, kurš pārstāv Lielo pilsētu asociāciju, un Latvijas Rektoru padomes vadītājs Arvīds Barševskis no Daugavpils Universitātes. Vietnieki un komisijas locekļi ir izraudzīti pēc pārstāvniecības, nevis komandas principa, kad izvēlas cilvēkus kāda uzdevuma veikšanai, ņemot vērā ne tikai profesionālās, bet arī šim darbam atvēlamā laika iespējas. Komisijā ir, piemēram, Latvijas Pašvaldības savienības vadītājs Andris Jaunsleinis un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kā arī divi Saeimas deputāti - abi no opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības. Raimonds Vējonis pieteikts kā par Nacionālā attīstības plāna īstenošanu atbildīgās apakškomisijas priekšsēdis, bet Jānis Dūklavs - kā Saeimas deputāts. Dienas rīcībā ir informācija, ka viņu izraudzījies prezidents personīgi. Faktiski strādā darba grupas, kuras vada abi vietnieki, bet komisija uzklausa viņu ziņojumus. Vēl tā īsti nav «iešūpojusies» arī Konstitucionālo tiesību komisija, kuru vada Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits. Tai ir lūgts arī izvērtēt, vai Satversmē iespējams noteikt negrozāmos pantus. Valda Zatlera prezidentūrā bija divi juridiskie padomnieki, no kuriem viens strādāja tieši ar Konstitucionālo tiesību komisiju, turpretim A. Bērziņam ir viens juridiskais padomnieks Edgars Pastars. Valsts prezidenta komandā vēl ir padomnieks drošības jautājumos Jānis Maizītis.
Pirmdien prezidents vēl nepārtrauca darba attiecības ar E. Egli, jo viņa turpinot ārstēšanos un šajā laikā nevēlas parakstīt vienošanos, vēl nepasakot, cik tas varētu būt ilgi. Muguras traumas dēļ esot jāveic dažādi izmeklējumi. Pēc tam būšot skaidrs, vai ir nepieciešama operācija. Lai saglabātu sociālās garantijas, šajā laikā viņa nevēlas parakstīt dokumentu, uz kura pamata nāktos atstāt darbu, lai gan juridiski tas būtu iespējams. Taču E. Egle uzsver: «Tiklīdz tikšu uz kājām, tā parakstīšu papīrus.» Viņai esot vairākas iespējas, kurām nodoties, - ģimenes uzņēmums, divi izglītības projekti. E. Egle ir aizvainota par kancelejas paziņojumu, kurā uzsvērts, ka viņa vairs nevar uzstāties kā prezidenta padomniece. «Mani slimības laikā gribēja piespiest parakstīt vienošanos, bet es jau daudzus mēnešus nekur neesmu paudusi savu viedokli un nekur neesmu iejaukusies, pakļaujoties hierarhijai,» Dienai sacīja E. Egle. Viņa atzina, ka tieši iespējas uzstāties šajā darbā viņai pietrūka, bet «es gribu brīvi runāt un īstenot savu potenciālu». Valsts prezidenta kancelejas nostāja ir saprotama, jo pēc 6. jūnija, kad E. Egle informēja par savu slimību (drīz pēc sarunas par darba attiecību pārtraukšanu), viņa vēl 8. jūnijā Liepājā piedalījās Tranzītbiznesa asociācijas rīkotā konferencē, kā arī aizbrauca uz Sanktpēterburgu. E. Egle paskaidroja, ka devusies turp pie ārsta, bet konferencē piedalīties jau sen bija apsolījusi.