Degvielas mazumtirdzniecības tirgus spēlētāju grūti izprotamā cenu politika nozarei atkal likusi nonākt Konkurences padomes (KP) uzmanības lokā.
Pēta, vai nav vienojušies
Šogad Latvijā degvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojas 133 dalībnieki, no tiem lielākie ir Statoil, Neste Latvija, Lukoil Baltija R, kuri, «vērtējami kā efektīvākie konkurenti un kopā aizņem vairāk nekā divas trešdaļas tirgus. Pārējie ir mazie spēlētāji», raksturojot nozari, uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Jau 2006.-2007. gadā, analizējot degvielas tirgus nozari, KP secināja, ka trīs lielie tirgus dalībnieki atrodas kolektīvā dominējošā stāvoklī, bet nekādus inkriminējamus pārkāpumus neatklāja, tāpēc tikai brīdinoši norādīja, ka ļaunprātīgi izmantot kolektīvo dominējošo stāvokli nedrīkst. Patlaban KP sākusi lietu, kurā pēta, vai Latvijas degvielas tirgotāju vidū nepastāv aizliegta vienošanās. «Veicam situācijas izpēti, bet vēl pāragri apgalvot, ka aizliegta vienošanās tiešām pastāv, un nevar arī sacīt, ka tādas nav,» izklāsta KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.
«Apzinoties degvielas cenu būtisko lomu gan patērētāju ikdienas izdevumos, gan tautsaimniecības attīstībā kopumā, ir būtiski nepieļaut jebkādas konkurences deformācijas. Tāpēc KP ir ierosinājusi un izskata lietu, kurā tiek vērtēts, vai trīs lielākie Latvijas degvielas mazumtirgotāji nav pārkāpuši Konkurences likumā noteikto vienošanās aizliegumu,» apstiprina ekonomikas ministrs.
Aizdomu ēnu par to, «ka kaut kas tiek sarunāts», uztur arī patērētāji, piemēram, lasītājs Kaspars portālā diena.lv pauž viedokli: «Paskatoties cipariņus, redzams, ka cenas starp lielajiem DUS apsaimniekotājiem tiek sarunātas.»
Rentabilitāte - 1%
Latvijas degvielas tirgū pastāvošais konkurences līmenis ir pietiekams, lai nepieļautu pārmērīgu cenu celšanos, turklāt jāņem vērā, ka būtisku daļu no mazumtirdzniecības cenas veido nodokļi, kā arī to lielā mērā ietekmē degvielas tirgus globālais raksturs, tai skaitā politiskā nestabilitāte naftas ieguves valstīs, pārmetumus par pārāk augstām cenām noraida D. Pavļuts.
Jēlnaftas iepirkuma daļa degvielas cenā visā Eiropas Savienībā (ES) ir ļoti līdzīga, bet atšķirības gala cenā veido naftas produktu pārstrādes un mazumtirgotāju uzcenojums un galvenokārt katras valsts nodokļu politika, mūsu valstī naftas pārstrādei, uzglabāšanai un mazumtirdzniecībai aiziet 15 un 20 eiro centu (aptuveni 10,5 un 14 santīmu) no katra degvielas (atbilstoši - benzīna un dīzeļdegvielas) litra, kas veido 11 un 16% no gala cenas, pērn veiktajā degvielas cenu pētījumā secinājusi Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa. Viņa norāda: «Šāds līmenis ir nedaudz virs vidējā ES. Mazumtirgotāji apgalvo, ka to uzcenojums veido vidēji 7% no kopējās mazumtirdzniecības cenas, kas pārstrādātājiem un uzglabātājiem atstāj aptuveni 4-9%.»
Eiropas Enerģijas portāla dati, ko aicina ņemt vērā Latvijas Bankas pārstāvji, rāda, ka naftas pārstrādes industrijas un mazumtirgotāju uzcenojumi vienam litram dīzeļdegvielas šī gada maijā Latvijā bija 20 un 25 eiro centi (ap 14-17,5 santīmi).
«Degvielas mazumtirdzniecība Latvijā ir ir ne visai ienesīgs bizness, 2010. gadā rentabilitāte nozarē bija vidēji 1%. Ja kāds uzņēmējs nolemtu ņemt aizdevumu bankā, lai sāktu degvielas tirgošanas biznesu, būtu grūti pierādīt bankai, ka aizdevumu varēs atdot, jo paredzamā rentabilitāte ir zemāka par prognozējamajiem kredīta procentiem,» apgalvo Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns. Degvielas tirgotāji tiešām nopelna visai atšķirīgas summas, piemēram, Lukoil Baltija R peļņa 2011. gadā bijusi 1,38 miljoni latu, bet Neste Latvija peļņa - 2,218 miljoni latu, savukārt viens no mazajiem degvielas tirgotājiem Tīne strādājis ar 2,2 tūkstošu latu peļņu, liecina Lursoft dati.
Latvijā degvielas tirgotāju vidū valda ļoti asa cīņa par katru klientu, bet pēc iespējas zemāka cena ir būtiskākais pircēju piesaistīšanas instruments, pēc tam nāk tādi faktori kā veikals degvielas uzpildes stacijā un atrašanās vieta, novērojis M. Stirāns.
Īslaicīgs ieguvums
Patērētājam pašreizējā situācija, kad degvielas tirgū darbojas trīs lieli uzņēmumi, nāk par labu, jo mazie tirgotāji nevar cenas pacelt augstāk par lielo konkurentu noteiktajām cenām, par sliktu situācija nāk mazajiem degvielas tirgotājiem, kuri nevar izturēt konkurenci, uzskata M. Stirāns.
Pārmērīgi zema cena ir īslaicīgs ieguvums patērētājam, jo tad, kad mazie uzņēmumi būs novājināti un tirgu pametīs, dominējošie tirgus dalībnieki cenas paaugstinās, brīdina S. Ābrama. Šobrīd jauna degvielas mazumtirdzniecības tīkla izveide vai starptautiska tirgus dalībnieka ienākšana vērtējama kā maz ticama, uzskata D. Pavļuts.
Tam piekrīt arī M. Stirāns un norāda, ka tirgū jauni spēlētāji varētu parādīties, tikai pārpērkot kādu uzņēmumu.