Kad pirms nepilna gada pie Vienotības debesjuma uzaususī jaunā zvaigzne Laimdota Straujuma paziņoja, ka arī šī viņas pārstāvētā partija ir konservatīva, daudzos tas izraisīja vieglu smaidu. Liberāļu, sociāldemokrātu un ne pārāk lielā skaitā arī konservatīvi noskaņoto cilvēku veidotais «ideoloģiskais rasols» pēkšņi kļuvis konservatīvs? Tā nemēdz būt, jo īpaši zinot pārējo šīs partijas līderu politiskos uzskatus. Ja vien... ja vien tā nav kādu pragmatisku apsvērumu dēļ uzvilkta maska. Piemēram, respektējot socioloģiju, kas rāda, ka vēlētāju vairākums ir konservatīviem spēkiem drīzāk simpatizējošs, un ņemot vērā, ka sociāldemokrātijas karogs ir Saskaņas centra «privatizēts», bet liberālisms tautā ne īpaši cienīts jau kopš Latvijas ceļa norieta laikiem (un šobrīd - gan mazliet citā - elektroenerģijas tirgus atvēršanas - kontekstā - rada negatīvas asociācijas ar dzīves sadārdzināšanos).
Kamēr par konservatīvismu runā tikai valdības vadītāja, bet pārējie taktiski paklusē, visādi apejot šo jautājumu, publiski lielas pretrunas tas nerada. Cita lieta, ja, ar konservatīvu lakatiņu piesedzoties, Vienotības priekšplānā sāk izpausties kāds no labi pazīstamiem liberālisma piekritējiem. Kā Andris Piebalgs. Atceraties, ko viņš šonedēļ teica Dombura studijā? Bijušais komunists, tad liberālis Latvijas ceļā, nu Vienotības konservatīvisma slavinātājs. «Vienotībai ir jābūt pietiekami daudz resursiem, lai tomēr noturētos kā konservatīva partija Latvijā,» viņš pauda un, jautāts, vai Vienotībā ir liberāli elementi, atbildēja: «Konservatīvās partijās, cik esmu redzējis, es neesmu redzējis daudz liberālo elementu.» Tajā pašā raidījumā, aizstāvot savu savulaik pieņemto lēmumu noteikt eksaktos priekšmetus vidusskolā kā neobligātus, šī pati persona pauda pašreizējām nostājām pretējus, klaji liberālus uzskatus - ka nevar ierobežot skolēnu brīvību izvēlēties, ko mācīties, ko ne. Ja kāds grib īpaši šos priekšmetus apgūt, var ņemt privātskolotājus. Un vispār - visu nosakot tirgus...
Visu cieņu bijušajam eirokomisāram. Nav iebildumu, ja kāds ir liberālis, konservatīvais vai sociāldemokrāts, labējs, centrisks vai kreiss. Viņa tiesības ir tādam būt. Taču aplami, ja kādu konjunktūristisku apsvērumu dēļ sāk pārkrāsoties vai, kā mēdz teikt, mainīt kažoku, piesegties ar svešu lakatiņu.
Visu cieņu Vienotības idejai par politisko spēku apvienošanu. Arī tāda taktika var būt dzīvotspējīga, ja vien izdodas uzturēt bailes sabiedrībā no kāda iekšējā vai ārējā ienaidnieka. Bet tad nepiedēvējiet sev vienu klasisko ideoloģiju! Lepojieties ar savu raibumu, nekļūstiet smieklīgi, maskējoties ar vienu toni.