Par labu darba grupai
Lai gan L. Straujumai, meklējot jauno veselības ministra amata kandidātu, bija gan variants A - Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis, gan variants B - Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane, abi plāni izjuka brīdī, kad uzrunātie kandidāti izteikto piedāvājumu noraidīja. Galvenie iemesli - īsais termiņš amatā, nepietiekamā darba samaksa un nevēlēšanās pamest pašreizējo darbu. Līdz ar to veselības ministra amata kandidātus L. Straujuma aktīvi vairs nemeklē. Tā vietā tiek veidota darba grupa, kas izvērtēs un sagatavos darāmos darbus Veselības ministrijā (VM) un noteiks priekšlikumus veselības jomā gan šai valdībai, gan arī tālākā nākotnē.
Jau šobrīd ir zināms, ka darba grupā darbosies abi uzrunātie ministra amata kandidāti, kā arī vairāki citi eksperti, to skaitā pacientu organizāciju pārstāvji un arodbiedrība. Tomēr L. Straujumas preses sekretāre Džeina Tamuļeviča Dienai sacīja, ka darba grupas izveide ir vien procesā, tāpēc konkrētus cilvēkus nosaukt vēl nevar. Nav arī skaidrs, kad darba grupa sāks darbu un cik bieži tiksies. Laika gan šo jautājumu noskaidrošanai L. Straujumai vairs nav daudz, jo 30. jūlijā viņa dodas atvaļinājumā.
Pašlaik oficiāli arī nav zināms, kas darba grupu vadīs, taču paredzēts, ka tas būšot cilvēks no Saeimas, kam nebūs nepieciešams papildu finansējums atalgojumam. Diena noskaidroja, ka viena no iespējamajām kandidātēm ir bijusī labklājības ministre, tagad Saeimas deputāte I. Viņķele. To Dienai apstiprināja arī viņa pati. «Straujumas kundze man ir izteikusi šādu piedāvājumu. Mēs pirmdien tiekamies, lai to izrunātu detalizētāk. Par šādu iespēju esam ar Straujumas kundzi runājušas jau tajā laikā, kad Circenes kundze mēģināja saprast, vai viņa demisionēs vai ne,» Dienai sacīja I. Viņķele. Viņa piebilda, ka šāda darba grupa nav sevišķi ierasta forma, kā pieņemt lēmumus valsts pārvaldē, bet situācija veselības aprūpes sistēmā ir pietiekami nopietna. Arī formāts, ka darba grupa strādās Ministru prezidentes pārraudzībā, I. Viņķelei šķiet cerīgs, jo šādā veidā veselības aprūpi var izvirzīt par prioritāti. Viņa arī neslēpj, ka, iespējams, būtu gatava uzņemties veselības ministres pienākumus pēc vēlēšanām, jo no sarežģītiem darbiem viņai nav bail, tomēr par viņas kandidatūru jālemj partijai, tāpēc «nevajag skriet vilcienam pa priekšu». Tieši darbs, vadot darba grupu, varētu būt indikators, vai ir iespējams sastrādāties ar nozari.
Prezidents neatbalsta
Kaut arī L. Straujuma ir pieņēmusi lēmumu par darba grupas veidošanu, Valsts prezidents Andris Bērziņš paliek pie uzskata, ka veselības ministrs ir jāatrod tagad. Viņa preses sekretāre Līga Krapāne Dienai norādīja - A. Bērziņš vienmēr ir uzsvēris, ka ir jāatrod veselības ministrs, jo premjerei ir pietiekami daudz darba, vadot valdību. Arī šobrīd viņš domas neplāno mainīt. Viņš arī ir izteicis piedāvājumu L. Straujumai palīdzēt ar kandidātu meklēšanu. L. Krapāne gan atzīmēja, ka prezidentam tikšanās ar premjerministri nav ieplānota un nākamnedēļ viņš dodas ikgadējā atvaļinājumā.
Arī Dž. Tamuļeviča piebilda, ka neviena tikšanās ar prezidentu nav ieplānota un L. Straujuma pieturēsies pie pašreizējā plāna. «Liels paldies prezidentam, ka viņš nāk ar šo iniciatīvu, bet pagaidām lēmums ir pieņemts un jauni kandidāti netiks uzrunāti. Palikuši ir vien daži mēneši, un arī parlaments ir atvaļinājumā. Šobrīd prātīgākais ir, ka līdz vēlēšanām darbojas šī darba grupa, kas sagatavo augsni jaunajam ministram,» sacīja Dž. Tamuļeviča.
Vēlēšanos palīdzēt kandidātu meklējumos izteikuši arī citi, piemēram, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK.
Nozare vēl nav uzrunāta
Lai gan darba grupai drīz būtu jāsāk strādāt, tomēr Diena pārliecinājās, ka nozares pārstāvji vēl nav uzrunāti, lai iesaistītos nozares attīstības plānošanas darbos. Turklāt valda arī nevienprātība par pašas darba nepieciešamību.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris Dienai norādīja, ka arodbiedrība uzrunāta vēl nav, tomēr viņš nav pārliecināts, ka varēs veiksmīgi sadarboties ar L. Straujumu, jo netiekot pildīti solījumi. Solīto 9,9 miljonu eiro vietā jūlijā veselības aprūpei papildus piešķirti vien 4,6 miljoni eiro. Rodas jautājums, vai vispār ir iespējams sadarboties ar partneri, kurš nepilda solījumus. «No vienas puses, darba grupa ir iespēja aizstāvēt savu viedokli, bet, no otras puses, ko dos tas, ja mēs par kaut ko vienosimies, paspiedīsim viens otram roku, pirmsvēlēšanu gaisotnē izskanēs informācija, ka ir panākta saprašanās, bet pēc tam tas viss paliks kā tukša skaņa. Jautājums šobrīd ir par uzticamību,» sacīja V. Keris.
Arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācija vēl nav uzrunāta. Tās prezidents Pauls Princis gan Dienai norādīja, ka, visticamāk, aiz borta nepaliks. Pat tad, ja asociācija netiks uzrunāta, tā lūgs iespēju piedalīties. P. Princi gan uztrauc jautājums par politiskiem uzstādījumiem, kas darba grupu varētu ievirzīt nepareizās sliedēs. Tādā gadījumā piedalīties šajā darbā viņš nemaz negribētu.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis vispār neredz nepieciešamību pēc darba grupas un nav gatavs tajā piedalīties. Pēc viņa domām, darbs būtu jāturpina L. Straujumai pašai un VM parlamentārajam sekretāram Renāram Putniņam. «Tā ir partejiska māžošanās pirms vēlēšanām,» sacīja P. Apinis.
Turpretī Pacientu ombuds šobrīd gaida uzaicinājumu un ir gatavs piedalīties darba grupas sēdēs, Dienai sacīja Pacientu ombuda pārstāve Dace Līkanse.