Puikas smējās
Ugunsgrēks, kas nopostīja kūrorta poliklīnikas koka ēku, izcēlās naktī uz 19. jūliju, un to lokalizēja aptuveni trīs stundu laikā. Pensionēts ugunsdzēsējs Jānis Kiršs vērojis ugunsdzēsēju darbu un neslēpj savu skepsi: «Atbrauca viena mašīna ar diviem cilvēkiem, ūdeni ņēma no hidranta, kas ir diezgan tālu, kaut gan upīte ir tuvāk. Vēlāk atbrauca vēl brigādes, arī divas kāpnes, bet, kad palaida ūdeni no trim stobriem, puikas, kas stāvēja malā, smējās, ka viņi varot uzčurāt augstāk.» Oficiālā informācija liecina, ka ugunsgrēks lokalizēts piecos no rīta, bet dzēsts krietni ilgāk un vēl desmitos krāsmatās bijušas redzamas liesmas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inga Vetere nekomentēja kritiku, jo viņas rīcībā nebija informācijas, ka ugunsnelaimes novēršanā būtu pieļautas kļūdas.
No 16. jūnija netiek apsargāta ne sanatorija, ne poliklīnikas ēka, un nav izslēgts, ka notikusi ļaunprātīga dedzināšana, norāda Ķemeru iedzīvotāju biedrības priekšsēdētājs Mārtiņš Stulpiņš. Viņaprāt, notikušais vēlreiz apliecina, ka Ķemeros vajadzīgs vismaz viens policists, kurš strādātu ne tikai pa dienu, bet uzraudzītu kārtību arī naktīs. Iedzīvotāji novērojuši, ka šogad ap poliklīniku neesot nopļauta arī zāle, kas varētu liecināt par to, ka Ominasis Latvia trūkst līdzekļu objekta apsaimniekošanai. Pašvaldības apsaimniekotais Ķemeru sanatorijas parks gan prasās pēc labiekārtojuma, bet zāle ir nopļauta un sastādītas puķes. Lielajā sanatorijas mājā būvdarbi nenotiekot kopš pagājušā gada septembra. Dienas novērojumi liecina, ka ap teritoriju joprojām ir nožogojums, taču būvniecība te patiešām nenotiek. Pēc Lursoft datiem, Ominasis Latvia pieder SIA Santlat, kas savukārt pieder Omāram Saleham Alhamdi, bet valdē bez viņa ir vēl divi Saūda Arābijas pilsoņi ar šādu uzvārdu.
Ko dome, ko inspekcija
«Jūrmalas pilsētas dome ierosinās kultūras pieminekļa atsavināšanu, jo tā saglabāšanu apdraud īpašnieka bezdarbība,» tūlīt pēc ugunsgrēka paziņoja Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Domes juristi jau ir snieguši atzinumu, ka atsavināšana var notikt gan labprātīgi, gan piespiedu kārtā, taču G. Truksnis pieļāva, ka dome varētu poliklīnikas ēkas arī atpirkt. Viņš norāda, ka «būtu ļoti uzmanīgs» par iespējamo kūrorta poliklīnikas apmaiņu pret kādu parka daļu, jo dot investora rokās vēl vienu nekustamo īpašumu varētu tikai pēc rūpīgas situācijas analīzes. Atsavināšanas iespēju apšauba bijušais Jūrmalas mērs Romualds Ražuks, kura laikā tika slēgts sadarbības līgums ar Ominasis Latvia (pēc tam nākusī domes vadība to lauza, nepanākot vienošanos par līguma papildinājumiem ar precizētām abu pušu tiesībām un pienākumiem). Viņaprāt, bez vannu kompleksa nav iespējama Ķemeru sanatorijas attīstība kopumā, taču saprātīgākais risinājums būtu pašvaldības kopuzņēmuma veidošana ar Ominasis Latvia. Apdomīgi izsakās Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietnieks Jānis Asaris: «Mūsu galvenā sāpe ir, kas notiks ar Eižena Laubes projektēto galveno ēku, jo būvnieki mūs ir oficiāli informējuši, ka apsardzes vairs nav. Tas vīrs ar suni, kas tur bija, regulāri uzraudzīja arī poliklīnikas ēku.» VKPAI plāno tikties ar Privatizācijas aģentūras pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu viedokli par iespējamo rīcību. Savukārt PA preses sekretārs Guntis Kārkliņš pauda viedokli, ka PA neuzrauga Ominasis Latvia kopš 2009. gada, kad tika izpildīti nosacījumi par 10 miljonu latu investīciju ieguldījumu. Investori solīja, ka ēkā viesnīcu atvērs Kempinski viesnīcu tīkls, bet tas joprojām nav noticis. Ilgstoši rit PA tiesāšanās ar Ominasis par soda naudu, kas aprēķināta par neizveidotajām darbavietām. Augstākās tiesas spriedums šogad atkal tika pārsūdzēts.
VKPAI gaida arī oficiālu slēdzienu par ugunsgrēka cēloni. VUGD pārstāve I. Vetere skaidro, ka šādu slēdzienu sniegs policija. Valsts policijas Jūrmalas nodaļas priekšnieks Andrejs Civjans kā vienu no iespējamām versijām min to, ka pēdējā laikā ēkā mitinājušies klaidoņi. Jūrmalas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns stāsta, ka par poliklīnikas ēkas stāvokli protokoli sastādīti vairākkārt un formāli prasības bijušas izpildītas, piemēram, aiznagloti logi. «Ja ļoti grib tikt iekšā, tad tiek,» atzina V. Kivkucāns, nosaucot šo gadījumu par cīņu ar vējdzirnavām. Ar Ominasis Latvia pārstāvjiem Dienai sazināties neizdevās. Savukārt uzņēmuma Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, lūgts novērtēt, vai Ķemeru sanatorijas ēka būtu pievilcīgs pirkums nekustamo īpašumu tirgū, ironizēja, ka par vienu latu to kāds nopirktu, taču, nopietni runājot, šo ēku pārdot būtu grūti, kamēr nav sakārtotas attiecības ar pašvaldību. «Parks, kas ieskauj ēku, ir nožēlojamā stāvoklī, bet viesnīcu bez apkārtnes ir grūti iedarbināt. Lai attīstītu Ķemerus, nepietiek ar viena vai divu uzņēmēju vēlmi, bez Ķemeru publiskās telpas attīstības nekas nevar sanākt,» uzskata E. Šīns.