Par V. Kravcova valsts valodas prasmi interese radās arī Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijai, ko vada Visvaldis Lācis (VL-TB/LNNK). Viņš bija spiests lūgt _Saskaņas centra_ frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču nodrošināt V. Kravcova ierašanos komisijas sēdē 8. decembrī, kas bija sarīkota plašākās telpās, lai to varētu vērot arī iespējami daudz mediju pārstāvju.
Taču Saeimas prezidijs trešdien tajā laikā sasauca parlamenta ārkārtas sēdi, kurā komisijām tika nodots valsts budžeta projekts. V. Lācis vēl nezināja teikt, kad varētu notikt šī sēde, kuras mērķis ir noskaidrot, vai V. Kravcova valsts valodas zināšanas ir pietiekamas, lai strādātu šajā komisijā. Ja radīsies šaubas, tad, pēc V. Lāča domām, komisijas pārstāvjiem būtu jādodas uz Liepāju, lai izpētītu, kā deputāts ir ieguvis Latvijas pilsonību. Taču pa šo laiku pēc V. Kravcova iniciatīvas Saskaņas centrs ir nolēmis atsaukt deputātu no Pilsonības likuma izpildes komisijas «un deleģēt viņu darbam citā komisijā, kur viņš varētu pilnvērtīgāk realizēt savu profesionālo un dzīves pieredzi». Komisijas nomaiņa nav risinājums, uzskata Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš un norāda, ka Saeimas deputātam ir jāpārvalda valsts valoda, lai veiktu savus profesionālos pienākumus, jo visas sēdes notiek latviešu valodā, tajā ir arī dokumenti. Turklāt ikvienam deputātam ir jāspēj referēt Saeimas tribīnē par likumprojektiem.
Pilsonības likuma izpildes komisijas pirmajā sēdē V. Lācis vēlējās, lai deputāti savstarpēji iepazīstas un pastāsta par sevi. V. Kravcovs ar šo uzdevumu nav ticis galā, jo esot «nomurminājis tikai pāris vārdu latviski», skaidroja V. Lācis, uz kura vadītās komisijas nākamajām trijām sēdēm V. Kravcovs vairs nav nācis. Tad V. Lācis rakstīja vēstuli SC frakcijas vadītājam J. Urbanovičam un norādīja, ka šāda deputāta rīcība «ir nopietns Saeimas Kārtības ruļļa pārkāpums». Atbildot SC frakcijas vadītājs ir piekritis, ka komisijas sēžu neapmeklēšana ir nopietns Kārtības ruļļa pārkāpums. J. Urbanoviča vēstulē vēl ir teikts, ka Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde vienreiz notikusi vienlaikus ar Budžeta komisijas sēdi, kurā arī darbojas V. Kravcovs, bet citā reizē tajā laikā sanākusi deputātu grupa, kas sadarbojas ar Baltkrievijas parlamentu. Trešo sēdi deputāts neesot apmeklējis personisku iemeslu dēļ.
Kad Diena V. Kravcovu trešdien uzrunāja pirmo reizi, viņš atbildēja: «Tagad ne. Tagad ir budžets, un tas ir ļoti važno.» Pēc sēdes, kad viņu jau vēlējās sastapt arī Latvijas Televīzija, V. Kravcovs ieslīdēja un pazuda telpās, pa kurām uz saviem darba kabinetiem dodas Saeimas prezidija pārstāvji. Pēc aptuveni pusstundas Diena V. Kravcovu sastapa SC frakcijā, bet arī tad viņš nevēlējās daudz runāt, taču tos dažus teikumus, kurus pateica, izrunāja latviski. Deputāts vēl iedeva savu vizītkarti un ieteica rakstīt vēstules uz e-pastu. Pēc Saeimas sanākšanas V. Kravcovs vairākiem žurnālistiem bija sacījis, ka pirmās intervijas sniegšot pēc diviem mēnešiem, no kuriem viens jau ir pagājis. Deputāts solīja pastiprināti apgūt latviešu valodu šajā laikā.
V. Kravcovs pārstāv Liepājas krievu kopienu, viņš ir metalurgs, kurš maģistra grādu ieguvis Krievijā. Viņš ir bijis Liepājas domes deputāts, un šajā pašvaldībā vairāki domnieki izmantoja tulka palīdzību, bet Saeimā tas nav iespējams, jo, kā paskaidroja parlamenta juristi, ar tulku nav iespējams uzstāties Saeimas tribīnē, bet, ja, piemēram, deputāts runā citiem nesaprotamā valodā, tad kolēģiem nav iespējas pārliecināties, vai tulks patiešām pauž deputāta gribu vai tas ir viņa viedoklis. Kad V. Kravcovs vēl bija Liepājas domes deputāts, Valsts valodas centrs viņu pērn jau sodīja par valsts valodas nezināšanu ar 35 latu sodu, ko deputāts pārsūdzēja administratīvajā tiesā. Tā šo lietu plānojusi skatīt 2011. gada februāri. Saeimas deputātiem nav pienākums uzstāties katrā komisijas sēdē, tāpēc nav viegli konstatēt, cik laba ir viņu valodas prasme.