Nelegālā tirgus daļa benzīnam Latvijā patlaban varētu būt sasniegusi jau 30%, aprēķinājusi Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA), apstiprināja LDTA valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne. Dīzeļdegvielas nelegālā tirgus daļa vēl tiek aprēķināta, bet, kā novēroja Diena, tirdzniecība ar to internetā notiek pilnā sparā, īpaši neslēpjoties un neuztraucoties par iespēju, ka likumsargi varētu tirgoņus notvert. Pēc LDTA aprēķiniem, valsts budžetā šādā veidā nenonāk vairāki desmiti, iespējams, pat simts miljoni latu.
«Man katru nedēļu no Krievijas atved 400 litru izcilas dīzeļa. Visi pērk un brīnās, cik labi mašīna brauc. Tas dīzelis mašīnai der arī ziemā, pats šorīt izbraucu, strādāja lieliski,» savas preces kvalitāti slavē Dienas sazvanītais tirgonis. Uz Rīgu gan viņš savu mantu nevedot, bet gribētāji varot atbraukt pakaļ pie viņa uz mājām Rīgas-Pleskavas šosejas malā, Alūksnes apkārtnē, un tas esot tā vērts - viņš litru degvielas tirgo par 60 santīmiem, bet, ja pērk vairumā, varot runāt arī par atlaidēm.
Par spīti tirgoņa slavas dziesmām, autoservisu speciālisti prognozē, ka šajā ziemā, pieaugot nelegālās degvielas apjomiem, automašīnām ar dīzeļmotoriem sagaidāmas problēmas, jo no Krievijas nelikumīgi ievestā vasaras dīzeļdegviela paralizēs motora darbu. Par to liecinot pērn pieredzētais, kad daudziem autovadītājiem par savu mašīnu sabojāšanu ar nelegālo degvielu nācies remontā samaksāt no 60 līdz 800 latiem, atceras SIA Gros auto servisu vadītājs Igors Luševs.
Nelegālās degvielas tirgošana internetā satraukusi arī LDTA, kura jau pirms kāda laika par to informējusi arī Ekonomikas policiju, bet rezultātus pagaidām neredzot. «Galvenā problēma ir tā, ka viņiem nav resursu, lai ar to cīnītos, jo uz visām akcīzes precēm šobrīd strādā divi trīs cilvēki,» skaidro U. Sakne. Viņš domā, ka, iespējams, ar nelegālās degvielas tirdzniecību internetā varētu cīnīties arī savādāk - nosakot par šāda veida sludinājumiem atbildību interneta vietņu uzturētājiem. «Nekas unikāls jau tas nebūtu - par pornogrāfiju un tamlīdzīgām lietām šāda atbildība jau ir noteikta,» prāto U. Sakne.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes pārvalde šādu degvielas tirdzniecību savukārt nevar kontrolēt tīri juridisku iemeslu dēļ - nelegālās degvielas tirgoņi ir fiziskas personas, bet tā pārrauga tikai to, vai reģistrēti akcīzes preču tirgoņi nepārkāpj noteikumus, skaidro VID Komunikācijas daļas pārstāve. Viņa gan atzina, ka VID Muitas kriminālpārvalde kontrolē degvielas ievešanu uz robežas, bet, ja tās tirdzniecība notiek Latvijas iekšienē, tā vairs neietilpst Muitas kriminālpārvaldes kompetencē. Saskaņā ar VID interneta vietnē pieejamo informāciju šā gada pirmajā pusgadā uzsākto kriminālprocesu ietvaros tā izņēmusi tikai 802 litrus degvielas.
Tomēr nav arī gluži tā, ka neviens ar šāda veida tirgoņiem necīnās. «Kontrabandas apkarošana ir valdības prioritāte. Tādēļ arī nelegāla degviela ir policijas un robežsardzes uzmanības lokā. Ekonomikas policijas pārvalde, veicot sludinājumu pārbaudes, ir izņēmusi vairāk nekā 20 000 tonnu nezināmas izcelsmes degvielas,» norāda iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība).
Savukārt krimināltiesību eksperts Andrejs Judins uz jautājumu, kādēļ policija nevarētu šādus tirgoņus notvert, piemēram, izdarot kontrolpirkumus, Dienai atbildēja, ka neņemoties spriest, kādi būtu labākie veidi šādas tirdzniecības izskaušanai. «Tomēr, ja ir nopietnas aizdomas, ka ir bijis pārkāpums, tad tās ir jāpārbauda. Un, paskatoties uz šiem sludinājumiem, tādām ir jārodas - ne jau aiz labdarības šie cilvēki tirgo degvielu lētāk, nekā tā nopērkama uzpildes stacijās,» Judins teica. Viņš arī norādīja, ka atkarībā no tirgotās degvielas apjoma par šādu pārkāpumu varot pienākties ne tikai administratīvais, bet pat kriminālsods.
Savukārt Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars skaidro, ka, kontrolējot valsts zaļo robežu, ar mēģinājumiem nelegāli ievest degvielu robežsardze neesot saskārusies. Tas gan nenozīmē, ka visa Latvijā tirgotā nelegālā degviela būtu nemanīta izkļuvusi cauri muitas punktiem. «Esam regulāri šogad konstatējuši tāda veida nelegālu degvielas ievešanu, ka no kravas vilcieniem, kuri pārvadā degvielu, jau pēc iebraukšanas Latvijā tiek mestas ārā uzpildītas kannas, kuras vēlāk salasa. Esam aizturējuši vairākas grupas, kas ar to nodarbojās,» viņš atceras.
Otrs biežāk sastopamais degvielas ievešanas veids esot tāds, ka cilvēki robežu šķērsojot automašīnās ar ļoti lielām bākām - līdz pat 100 litru apjomā -, tomēr neko citu kā vien informēt muitu par šādām mašīnām robežsardze nevarot. «Tas ir viens no nelegālajiem rūpaliem, kas daļēji droši vien arī nodrošina pieprasījumu pēc degvielas pierobežā. Bet, ja mēs runājam par ārkārtīgi lieliem nelegālas degvielas tirdzniecības procentiem Latvijā, ir skaidrs, ka tādu apjomu ar mašīnām vai nolejot no vilcienu cisternām sasniegt nav iespējams.»