Sākotnējā informācija liecināja, ka liegums skars arī zivju konservus, tomēr, kā Dienai sacīja Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits, paziņojumā norādītie kodi nav atbilstīgi šiem produktiem. «Pagaidām mēs šajā sarakstā neesam, bet nekur nav teikts, ka mēs tur nebūsim rīt,» saka D. Šmits. Sarakstā nav iekļauti arī alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, embargo neattiecas arī uz bērnu pārtiku.
Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs rakstiskajā paziņojumā ar nosaukumu Par atsevišķu speciālo ekonomisko ierobežojumu piemērošanu nolūkā nodrošināt Krievijas Federācijas drošību norādījis, ka importa liegums stājas spēkā nekavējoties un ir ieviests uz gadu. D. Medvedevs sacīja, ka šis visaptverošais embargo dos zaļo gaismu pašmāju produkcijai, radot unikālus apstākļus iespējām paplašināties savos tirgos.
Baidās no bankrota
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa ir pārliecināta, ka Krievijas aizliegums radīs krīzi visā Eiropas augļu un dārzeņu sektorā. «Vecajās Eiropas valstīs augļu un dārzeņu saimniecības ir darbojušās vairākus desmitus gadu, kredītsaistības ir nokārtotas, un tām ir stabils produkcijas noiets, turpretim Latvijā ir daudz jaunu uzņēmumu ar vēl neatmaksātiem kredītiem. Kā vienīgo izeju šajā situācijā redzu nosargāt iekšējo tirgu, jo dārzeņu un augļu audzētāji nav tik lieli, lai īsā laika posmā rastu jaunus produkcijas noieta tirgus, piemēram, Ķīnā. Paredzu, ka daudzi uzņēmumi būs uz bankrota sliekšņa,» secina E. Strazdiņa.
Latvijas Piena ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja un biedrības Zemnieku saeima pārstāve Ieva Alpa-Eizenberga Dienai atklāj, ka piena ražotāji par Krievijas lēmumu ir sašutuši. «Tas radīs ļoti strauju piena un piena produktu pārprodukciju, cenas kritīsies, un samaksa būs jāgaida vēl ilgāk, nekā tas ir patlaban. Pieļauju, ka lauksaimnieki lielā darba apjoma dēļ par šādu lēmumu vēl nav dzirdējuši, bet tas radīs pamatīgu triecienu daudzās saimniecībās,» norāda I. Alpa-Eizenberga.
Krievijas cūkgaļas tirgus Latvijai jau apmēram gadu ir slēgts. Tas saistīts ar klasisko cūku mēri, kas uzplaiksnīja pagājušajā gadā. Arī liellopu gaļas ražotāji Dienai norāda, ka Krievijas sankciju ietekmi izjutīs minimāli. Zemnieku saimniecības Jokas saimnieks Jānis Uzulēns teic, ka liellopu audzētāji lielākoties pārdod jaunlopus uz Eiropas Savienības valstīm nobarošanai. «Iespējams, liellopi tiek eksportēti arī uz Krieviju, bet tas ir minimāli,» viņš saka. Arī zemnieku saimniecības Valti līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs norāda uz plašajiem ES tirgiem. «Latvijas gaļas liellopu audzētājiem visizdevīgāk ir pārdot vidēji astoņus mēnešus vecus jaunlopus uz Turciju, Itāliju, Nīderlandi un citām ES valstīm, un tā arī tiek darīts,» viņš atklāj. R. Valtenbergs gan uzskata, ka vairāk par Krievijas sankcijām nozari ietekmē nesakārtotā sistēma pašmāju tirgū: «Lielveikalos un arī tirgos ir daudz liellopu gaļas, bet saimniecības, kas veikaliem nodod šo gaļu, ir tikai dažas. Man rodas jautājums, kādas izcelsmes gaļa tā ir. Uzskatu, ka Latvijā ienāk aptuveni 90% nezināmas izcelsmes gaļas ar pareizi noformētiem dokumentiem.»
Skaitļi panikā nedzen
Pērn Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju bija 2,7 miljardi eiro, ierindojot Krieviju 2. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dati atklāj, ka kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Krieviju bijis 1,5 miljardi eiro, kas ir apmēram 8,3% no Latvijas kopējā eksporta. Salīdzinot ar 2012. gadu, pērn eksports pieaudzis par trim procentiem, tajā pašā laikā imports samazinājies par deviņiem procentiem.
Kā liecina Latvijas Bankas ekonomistu aprēķini, pērn sankcijām pakļautos produktus Latvija uz Krieviju eksportējusi teju 53 miljonu eiro apmērā, un tas ir tikai 0,53% no Latvijas kopējā eksporta. Arī DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka uz Latvijas ekonomiku šīs sankcijas būtisku ietekmi neatstās.
Citādās domās ir Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņa norāda, ka uzņēmumiem tagad ir pastiprināti jādomā par pārorientēšanos uz citiem eksporta tirgiem. To izdarīt ir ļoti grūti, jo konkurence pašā ES ir milzīga.
«Aktuāls jautājums ir arī par to, ja reiz Krievija ir aizliegusi ievest mūsu produkciju, kāpēc lai mēs atļautu ievest viņu produkciju. Par to būtu svarīgi lemt ES līmenī nekavējoties. Mēs vieni nevaram cīnīties, jo esam maza valsts,» uzsver I. Šure. Viņa uzskata, ka patlaban vissvarīgākais ir strādāt cieši kopā, lai šie ierobežojumi atstātu pēc iespējas mazāku iespaidu uz uzņēmumiem un Latvijas iedzīvotājiem.
Darbinās kompensācijas
Vakar īpaši sasauktajā valdības ārkārtas sēdē ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) paziņoja, ka valsts ir gatava piešķirt nodokļu brīvdienas uz gadu tiem Latvijas uzņēmumiem, kurus Krievijas sankcijas skars visvairāk. Viņš gan piebilda, ka atlaides varētu dot tikai ar tādu nosacījumu, ka uzņēmums neatlaidīs darbiniekus.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Dienai uzsver, ka nebūtu pareizi ieslīgt panikā. Patlaban tiekot gatavota precīza analīze par sankciju skartajām preču grupām. Tās nozares, kas piedzīvos neproporcionāli lielus zaudējumus, varēs pretendēt uz Eiropas Komisijas (EK) kompensējošajiem mehānismiem. «Kad būs skaidrība par zaudējumiem, mēs sāksim sarunas ar EK par atbilstošiem kompensējošiem mehānismiem, kas ļauj pārorientēt nozari uz kādu citu tirgu,» atklāj ministrs.
Uz jautājumu, vai Krievijas atbilde nevarētu pāraugt ekonomiskajā karā, viņš skaidru atbildi nesniedz. Par ES tālākajiem soļiem esot jāspriež visām 28 dalībvalstīm kopā. Patlaban Krievijas embargo tiek analizēts, ņemot talkā Pasaules Tirdzniecības organizācijas normatīvus. EK jau ir paziņojusi, ka tā patur sev tiesības adekvāti reaģēt uz šīm sankcijām.
Tajā pašā laikā E. Rinkēvičs uzskata, ka patlaban vairāk būtu jādomā nevis par ekonomiskajām sankcijām, bet gan par drošību. «Ja konfliktu Ukrainā neatrisinās, tas atstās daudz lielāku iespaidu uz mums ne tikai ekonomiski. Krievijas uzvara vienā vietā var provocēt vēlmi testēt arī NATO un ES. Protams, man nav šaubu, ka mēs saņemtu palīdzību, bet es arī negribētu redzēt šo reģionu kā frontes līnijas pirmo pusi,» teic E. Rinkēvičs. Saistībā ar sankcijām savu atvaļinājumu pārtraukusi premjerministre Laimdota Straujuma (Vienotība). Jau šodien viņa sasaukusi šim jautājumam veltītu sanāksmi. Pirmdien plānota valdības sēde.