Kontrolēs arī brīvprātīgos
Iecerēts, ka rudenī virknei mediju noteiks īpašu statusu, kas tiem piedēvēs darbību ārvalstu valdību interešu labā, vēstīja laikraksts Izvestija. «Daudzi plašsaziņas līdzekļi tikai izliekas, ka pelna naudu paši,» likuma nepieciešamību skaidroja Vienotās Krievijas deputāts Iļja Kostunovs. Mediju lietotājiem esot tiesības zināt, kas finansē to informācijas ieguves avotus. Tādēļ «ārvalstu aģentu statusu», ja to apstiprinās Valsts dome, piemēros plašsaziņas līdzekļiem, kas saņem finansējumu no ārzemēm un iesaistās Krievijas politisko procesu atspoguļojumā, darbojoties kā ārvalstu propagandas ierocis, uzsvēra likumprojekta idejas autori. Kontrole attieksies uz tiem medijiem, kuros vairāk nekā 50% līdzekļu veido ārzemju finansējums.
Vara grib regulēt arī brīvprātīgo kustību, aktīvistus reģistrējot par daļu no oficiāli reģistrētas organizācijas. Līdz šim brīvprātīgo darbs nav pakļauts oficiāliem regulējumiem, taču likuma ideja paredz, ka, lai veiktu brīvprātīgo darbu, aktīvistam ar organizāciju, kurā iesaistās, jānoslēdz līgums. Ieceres autori uzsvēruši, ka tas veicinās brīvprātīgā darba popularitāti, atjaunos sabiedrības uzticību valdībai, turklāt vairos arī NVO prestižu. Aktīvisti ir pretējās domās un pārmet, ka valdība vēlas pakļaut kontrolei arī šo sfēru.
«Projektā runāts par nepieciešamību noslēgt līgumu starp organizāciju un brīvprātīgo. Tas nav iespējams. Ļaudis uzticas mums, nevis valdībai,» NEWSru.com citēja Mitju Aļeškovsku, kurš koordinē brīvprātīgos, kas palīdz sakopt plūdos cietušo Krimskas pilsētu. «Atliek tikai iesaistīties valdībai, lai jebkuru labo darbu pārvērstu birokrātijā un zādzībā.»
Politologs Dmitrijs Oreškins skaidroja, ka varai jebkuras pilsoņu aktivitātes rada aizdomas, tādēļ tā vēlas iedibināt kontroli. «Padomju laikos baidījās no jebkādām apvienībām, sākot pat no šahistu pulciņiem un filatēlistiem.» Brīvprātīgo kustības kļūst arvien populārākas, un vara baidās, ka šie cilvēki var kārot iesaistīties arī politiskajos procesos, piemēram, novērot vēlēšanu norisi, tādēļ labāk esot jau laikus novērst iespējamās problēmas un pakļaut tos kontrolei.
Bailes par cenzūru
Likumu par «ārvalstu aģenta statusa» piešķiršanu NVO Valsts dome pieņēma piektdien. Likums paredz, ka NVO, kas saņem finansējumu no ārzemēm un iesaistās politiskās aktivitātēs, jāreģistrējas kā «ārvalstu aģentam». Tas nozīmē, ka organizācijai jāsniedz detalizēta informācija par savām finansēm un īpašais statuss jānorāda arī jebkuros tās sagatavotajos materiālos. Ja organizācija izvairīsies no šiem nosacījumiem, tai draud sods līdz vienam miljonam rubļu (17 600 latu). Smagākos gadījumos iespējams pat cietumsods uz laiku līdz diviem gadiem. Jāpiebilst, ka vārdu savienojumu «ārvalstu aģents» Krievijā parasti saista ar spiegošanu, tādēļ tam ir īpaša aizdomu pilna un nelabvēlīga noskaņa.
Tāpat Valsts dome atbalstījusi ieceri, kas paredz līdz pat pieciem miljoniem rubļu lielu sodu par neslavas celšanu. Šāds likums bija spēkā agrāk, turklāt par neslavas celšanu draudēja pat cietumsods, taču eksprezidents Dmitrijs Medvedevs to pirms kāda laika bija atcēlis. Atjaunotais likums apmelošanu un neslavas celšanu internetā padara par kriminālnoziegumu. Apstiprināts likums, kas ļauj bloķēt interneta vietnes, kuras uzskatītas par nevēlamām. Kritiķi baidās, ka Krievija virzās visaptverošas cenzūras virzienā. «Jaunie likumi, šķiet, domāti, lai varētu sodīt cilvēkus bez tiesas lēmuma, iesaistot tikai valsts izmeklēšanas orgānus, taču mēs labi zinām, pie kā tas noved,» norādīja cilvēktiesību aizstāvis Ļevs Ponomarjovs. Satraukti ir žurnālisti, kas ierobežojumus uztver kā draudu runas un preses brīvībai. Pagājušajā nedēļā desmitiem žurnālistu pulcējās protestā pie Valsts domes.