Maskava otrdien pieprasīja Polijai atvainošanos un notikušajā vainoja poļu varasiestāžu pasivitāti. «Mēs prasām no Polijas valdības oficiālu atvainošanos, pieņemt visaptverošus mērus, lai garantētu Polijā izvietoto Krievijas diplomātisko misiju drošību un darbu normālā režīmā, sodīt nekārtību dalībniekus un nepieļaut līdzīgas provokācijas nākotnē,» paziņoja Krievijas Ārlietu ministrija.
Ministrija Polijas vēstniekam Maskavā iesniedza protestu. «Vērsām vēstnieka uzmanību uz faktu, ka Polijas policija rīkojās pasīvi un novēloti,» informēja ārlietu resors, piebilstot, ka «Polija ir brutāli pārkāpusi Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem».
Lai izvairītos no iespējamiem atriebības uzbrukumiem, Maskavā pie Polijas vēstniecības otrdien bija izvietoti bruņoti policisti.
Polija pirmdien atzīmēja neatkarības pasludināšanas 95. gadadienu. Par godu svētkiem poļu nacionālisti un galēji labējie rīkoja Neatkarības maršu. Gājienā, ko bija sankcionējusi Varšavas vadība, piedalījās aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. Pasākuma organizatori bija solījuši, ka tā laikā provokācijas nenotiks.
Tomēr kādā brīdī no gājiena atšķēlās vairāki simti vardarbīgi noskaņotu jauniešu, no kuriem liela daļa bija uzvilkuši melnas sejas maskas, mēģināja aizdedzināt automašīnas un apmētāja ar akmeņiem policistus.
Nonākuši līdz Krievijas vēstniecības ēkai, viņi tās virzienā raidīja pirotehniku un visdažādākos priekšmetus, kā arī aizsvilināja pie tās novietoto sargposteni. Atsevišķi vandaļi mēģināja pārrāpties pār vēstniecības žogu, bet viņu nodomus pārtrauca policija. Likumsargi aizturējuši 72 grautiņu dalībniekus.
Polijas premjerministrs Donals Tusks pauda nožēlu par notikušo un paziņoja, ka nākotnē šādus gājienus nedrīkst atļaut. Tā uzskata daudzi varšavieši, jo trīs gados, kad notiek Neatkarības maršs, nav iztikts bez grautiņiem.