Pretmusulmaņu noskaņojumu pastiprinājis pirmdien valsts dienvidu pilsētā Volgogradā pasažieru autobusā notikušais nāvējošais terora akts, kura sarīkošanā vaino spridzinātāju pašnāvnieci no Ziemeļkaukāza republikas Dagestānas. Atbildot uz to, otrdien nezināmi uzbrucēji nesekmīgi mēģināja aizdedzināt musulmaņu lūgšanu namu Volgogradā.
Krievijas daudzskaitlīgās musulmaņu minoritātes neapmierinātība rūgst, jo viņi uzskata, ka pie pašreizējās situācijas lielā mērā ir vainojama politiskā vara. Savukārt pētnieki brīdina, ka Krievijā ir sākusies demogrāfiskā revolūcija, kuras rezultātā tuvākajās desmitgadēs musulmaņu ietekme valstī būtiski palielināsies.
Kristiešu vietā musulmaņi
Krievijā novērojamās demogrāfiskās tendences nav iepriecinošas etniskajiem krieviem, no kuriem vairākums ir kristieši. Krievu ģimenēs ir ļoti zemi dzimstības un augsti mirstības rādītāji. Kristiešu sievietes Krievijā savā mūžā dzemdē vidēji 1,4 bērnus. Galvaspilsētā Maskavā šis rādītājs ir vēl zemāks - 1,1 bērns.
Pretēja tendence ir novērojama Krievijas musulmaņu ģimenēs. Vidēji viena musulmaniete laiž pasaulē 2,3 bērnus. Maskavā dzīvojošajām tatārietēm parasti ir seši bērni, bet čečenietēm un ingušietēm pat desmit.
Kopumā Krievijā mīt 21-23 miljoni musulmaņu, kas ir aptuveni 16% no 142,9 miljoniem valsts iedzīvotāju. Pārliecinošs vairākums no viņiem ir dzimuši Krievijā, bet ap četriem miljoniem musulmaņu ir ieceļojuši no citām bijušajām Padomju Savienības republikām. Neskaitot Turcijas lielpilsētu Stambulu, Maskavā jau tagad mīt vairāk musulmaņu nekā jebkurā citā Eiropas pilsētā - 2,5 miljoni.
Mirstības un emigrācijas rezultātā Krievijā strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Ik gadu Krievija zaudē ap 700 tūkstošiem cilvēku. Visstraujāk samazinās kristiešu populācija, kas gadā sarūk par 0,6%. Turpretī musulmaņu skaits Krievijā pieaug par aptuveni tikpat lielu daļu.
«Desmitgades beigās viens no pieciem Krievijas iedzīvotājiem būs musulmanis, bet līdz gadsimta vidum viņu būs puse no valsts iedzīvotājiem,» Krievijas pētnieks Ilans Bermans no Vašingtonas domnīcas American Foreign Policy Council raksta publikācijā laikrakstā The New York Post.
Daudzi analītiķi domā, ka līdz XXI gadsimta beigām musulmaņi Krievijā būs vairākumā. Pazīstamais Krievijas procesu vērotājs Pols Goubls uzskata, ka Krievijā norisinās reliģiskas pārmaiņas, kam būs lielāks iespaids uz starptautisko sabiedrību nekā Padomju Savienības sabrukumam. «Musulmaņu demogrāfiskajam pieaugumam būs dziļa ietekme uz Krievijas ārpolitiku,» viņu citē The Washingtom Times.
Jālūdzas uz ielas
Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien paziņoja, ka «ārvalstu ienaidnieki» izmanto radikālo islāmu, lai vairotu etnisko spriedzi valstī. Vietējie musulmaņu līderi uzskata, ka pastāvošā vara ir pieļāvusi islāmticīgo diskrimināciju, veicinot daudzu musulmaņu atsvešināšanos, kas ir novedusi pie radikālā islāma uzplaukuma atsevišķos valsts reģionos, pirmām kārtām Ziemeļkaukāzā.
Krievijas musulmaņi uzskata, ka vara regulāri dara visu, lai viņu neapmierinātība augtu. Piemēram, septembrī musulmaņu garīgo līderu kritiku izpelnījās Novorosijskas pilsētas tiesas lēmums aizliegt nesen izdotu Korāna tulkojumu, jo tas esot naidu kurinošs.
Savukārt Maskavas musulmaņi sūdzas, ka Kremlis bloķē jaunu mošeju celtniecību galvaspilsētā. Pašlaik Maskavā ir četras mošejas, bet tās nespēj uzņemt daudzos ticīgos. Neseno Eid al Adha jeb Upurēšanas svētku laikā tūkstošiem musulmaņu bija spiesti lūgties uz ielām.