Viņš šim sociālās saziņas tīklam pievienojās 2010. gadā, kad vēl pildīja Krievijas prezidenta pienākumus. Divu gadu laikā viņa konta - @MedvedevRussia - sekotāju skaits ir pieaudzis līdz pusotram miljonam, kas ir aptuveni tikpat daudz kā Brazīlijas prezidentei Dilmai Rusefai un Argentīnas prezidentei Kristīnai Kirhnerei.
Savs oficiālais tviterkonts ar vairāk nekā 80 tūkstošiem sekotāju ir arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam (@PutinRF) un Kremlim (@KremlinRussia), kam seko 650 tūkstoši tvitera lietotāju.
Krievijas vadošo politiķu un institūciju piemēram tiek aicināti sekot arī citi. Pagājušajā nedēļā Krievijas medijos parādījās informācija, ka Kremlis mudina arī reģionu vadītājus un amatpersonas reģistrēties Twitter, tajā pašā laikā piekodinot tur nepavadīt pārāk daudz laika un nepaust «pārāk personīgu» viedokli.
«Kad cilvēks, kura rokās ir nodota vara, izmanto Twitter, viņš to nevar uzskatīt tikai par privātās informācijas nodošanas kanālu,» paziņoja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Viņaprāt, jebkāda informācija, ko sociālajos tīklos iepludina amatpersona, ir uzskatāma par vairāk vai mazāk oficiālu.
Šādi Kremļa ieteikumi, visticamāk, ir saistīti ar vairākiem skandāliem, kas pēdējā laikā izraisījušies pēc augsta ranga amatpersonu ierakstiem tviterī. Piemēram, februārī plašu rezonansi Krievijas medijos izraisīja Krasnodaras novada gubernatora Aleksandra Tkačova atbilde uz kāda sekotāja jautājumu, kā lai viņš izdzīvo ar 15 tūkstošiem rubļu (255 lati) mēnesī. «Maini darbu. Ja nepatīk pašreizējais, neīdi, bet meklē labāk atalgotu,» atbildēja gubernators.