Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, komentējot šo informāciju, norādījusi, ka Lietuvas neatkarība «izcīnīta ar Lietuvas cilvēku asinīm un nevienam nav tiesību to apstrīdēt».
Krievijas Ģenerālprokuratūra pieņēmusi izskatīšanai Valsts domes deputātu Jevgeņija Fjodorova un Antona Romanova iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt, vai 1991. gadā Baltijas valstu neatkarību atzinušās PSRS Valsts padomes izveidošana bija leģitīma. Kremļa partijas Vienotā Krievija likumdevēji uzskata, ka Valsts padome bijusi nekonstitucionāls varas orgāns un tās pieņemtie lēmumi «nodarījuši milzīgu kaitējumu valsts suverenitātei, drošībai un aizsardzības spējām».
PSRS Valsts padome, kuras lēmumiem bija jābūt obligātam raksturam, tika izveidota 1991. gada septembrī ar likumu Par PSR Savienības valsts varas un pārvaldes orgāniem pārejas periodā. Pirmajā sēdē tā pieņēma lēmumu par trīs Baltijas republiku - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas - neatkarības atzīšanu.
Kā teikts deputātu pieprasījumā, Valsts padome tika izveidota, neiesniedzot noteiktajā kārtībā nepieciešamās izmaiņas PSRS konstitūcijā. Valsts padomes lēmumi «nostiprināja PSRS stratēģiski svarīgas teritorijas būtiskas daļas atņemšanu, jūras ostu un akvatoriju zaudēšanu, izraisīja valsts aizsardzības vienotās telpas izjukšanu, to, ka ar Baltijas republikām tiek traucēti ekonomiskie sakari». Valsts domes deputāti Ģenerālprokuratūrā iepriekš iesniedza prasību izvērtēt Krimas nodošanu Ukrainas PSR. 27. jūnijā Ģenerālprokuratūra secināja, ka Krievijas PFSR Augstākās padomes 1954. gada lēmums par Krimas apgabala nodošanu Ukrainas PSR neatbilst PSRS konstitūcijai.
Tāpat Valsts domes Ārlietu komiteja izstrādā dokumentu, kurā būs nosodīta «Vācijas Federatīvās Republikas 1989. gadā veiktā Vācijas Demokrātiskās Republikas aneksija».