Savienotā valsts tika izveidota vēl 90.gadu beigās, kad Krievijā pie varas bija prezidents Boriss Jeļcins. Kādu laiku klīda runas, ka pēc B.Jeļcina aiziešanas pensijā Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko varētu kļūt par apvienotās valsts prezidentu, tomēr Kremlis negribēja pieļaut šāda scenārija īstenošanu. Arī pats A.Lukašenko atzinis, ka Krievijai ir izdevīgāk paturēt Baltkrieviju kā neatkarīgu valsti, jo Minska ir uzticams sabiedrotais starptautisko lietu kārtošanā.
Savienotās valsts projekts paredzēja apveltīt Krieviju un Baltkrieviju ar vienotu konstitūciju, valsts simboliem, valūtu, kopīgu armiju un citiem valsts atribūtiem, taču tas viss ir tikai labo nodomu līmenī. Toties šim projektam ir savs birokrātiskais aparāts un sešus miljardus Krievijas rubļu (ap 100 miljoniem latu) liels budžets.
A.Lukašenko uzsver, ka savienību drīkst dibināt tikai uz līdztiesības pamatiem, bet pagaidām šāda līdztiesība nav panākta. Baltkrievijas prezidents ir apvainojies uz Krieviju, kas pēdējā laikā arvien aktīvāk sāk aizstāvēt savas ekonomiskās intereses un samazina Baltkrievijas ekonomikas subsidēšanu. «Ja mums būs sliktas ekonomiskās attiecības, nevar cerēt, ka politikā, aizsardzībā un diplomātijā tās būs labākas,» secina A.Lukašenko.
Maskavai un Minskai tā arī nav izdevies vienoties par kopīgas valūtas ieviešanu, kas varētu konkurēt ar eiro un citām valūtām. Savienotās valsts pārstāvis Pāvels Borodins prognozē, ka kopīgā valūta varētu parādīties tuvāko gadu laikā, taču šādas prognozes tiek izteiktas jau gadiem ilgi. Abu valstu amatpersonas arīdzan sola, ka šogad sāksies kopīga savienotās valsts ārējās robežas kontrole, kas atvieglos iekšējās robežas šķērsošanu. Krievija un Baltkrievija attīsta arī militāro sadarbību, jo plāno veidot kopīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu.
P.Borodins uzskata, ka Baltkrievijas sadarbība ar Eiropas Savienības atbalstīto Austrumu partnerības projektu netraucēs Maskavas un Minskas attiecībām, jo Krievijā un Baltkrievijā faktiski jau esot vienota ekonomika. Viņš neaizmirst atgādināt, ka Baltkrievija no Krievijas saņem 95% energoresursu.