Kristību forma mainās - saturs paliek

Apģērbs. Kaut arī mūsdienās nav stingru prasību attiecībā uz apģērbu, kādā kristāmais bērniņš un viņa radinieki dodas uz baznīcu, tradicionāli mazuli ģērbj gaišās drēbēs. Līdz gada vecumam gan puisītim, gan meitenītei mēdz vilkt baltu, garu kleitu, vēlāk - zēnam gaišu uzvalku. Pareizticīgie nereti kristību krekliņu glabā kā nozīmīgu relikviju visu mūžu. Kristību laikā mazuļa galviņu apslaka ar ūdeni, tāpēc ieteicams paņemt līdzi cepuri, ko mazulim pēc rituāla uzlikt, lai viņš neapaukstējas.

Dāvanas. Kristībās parasti dāvina dāvanas ar simbolisku nozīmi un tādas, kas kā vērtības glabājamas visu dzīvi - juvelierizstrādājumus, gravētas sudrablietas, Bībeli, jubilejas monētas un tamlīdzīgi. Parasti kristāmajam bērniņam krustvecāki dāvina krustiņu. Pirms dāvināšanas var palūgt mācītājam to iesvētīt.
Jāatceras, ka baznīcā netiek akceptētas rotas un suvenīri ar horoskopa zīmēm un citiem tā saucamajiem pagāniskajiem simboliem.

Svinības. Pēc kristībām baznīcā parasti seko svinības, tad arī notiek apdāvināšanās. Kristību svinības var turpināt gan mājās un piknikā, gan kafejnīcā vai viesu namā - stingri rituāla ierobežojumi darbojas tikai baznīcā.

Ciemiņi. Cik daudz cilvēku aicināt uz kristībām - atkarīgs no ģimenes vēlmēm un materiālajām iespējām. Vismaz baznīcā ierašanās netiek liegta nevienam.

Mielasts. Svinību galdu parasti klāj gaišos toņos, tādus izvēlas arī ēdienus.

Mūsdienās nacionālās tradīcijas un kristīgie rituāli bieži vien ir sajaukušies un pārklājas viens ar otru, savstarpēji integrējot tradīcijas. Līdzīgi kā kristīgajai baznīcai, senatnē latviešiem mazuļa pirmie svētki bijuši krustabas, kad jaundzimušajam dots vārds. Svinības notikušas apmēram devītajā dienā pēc dzimšanas, ilgušas vairākas dienas, un to ietvaros tikuši veikti dažādi rituāli. Galvenie dalībnieki: krustvecāki - kūmas un mazulis - pāde.
Atšķirībā no mūsdienām, kad parasti bērniņš tiek kristīts baznīcā, krustabas notika dabas svētvietā, ko dēvēja par Māras svētnīcu, Māras krusts bija tradicionāla krustabu simbolika.
Krustvecāki uz svētkiem vilka greznas drēbes - lai krustbērnam bagāta dzīve. Apģērbs bija, cik iespējams, rakstains - lai mazulis aug par lielu lasītāju un rakstītāju. Tradicionālas dāvanas bija maize - veselībai, nauda - bagātībai, grāmata - gudrībai.
Krusttēvs krustbērnam dāvināja naudu, krustmāte - apģērbu. Krustvecāki arī bija tie, kas kāra šūpuli. Krustabu svētki bija jautri ar dančiem un bagātīgu mielastu.