Tomēr patlaban Polijā valdošā noskaņa nav optimistiska, jo parādījušās ekonomiskās krīzes pazīmes. Valsts ekonomikas izaugsmes tempi palēninās. 2011. gadā Polijas ekonomika pieauga par 4,3%, galvenokārt pateicoties zlotam un plašajam iekšējam tirgum, bet šī gada pirmajā ceturksnī izaugsme gada griezumā bija 3,5%, otrajā - vairs tikai 2,4%.
Iepriekš glāba tērēšana
Polija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā (ES), kurai pēc 2008. gada finanšu krīzes izdevās izvairīties no recesijas, un tās līdzšinējo ekonomisko panākumu pamatā ir radikāli pretēja - nekā Latvijai - stratēģija. Laikā, kad visas pārējās ES valstis sāka maksimāli samazināt izdevumus, Polija īstenoja un turpina īstenot vērienīgas investīciju un tautsaimniecības atbalsta programmas.
Lai arī, sākoties krīzei, kritās Polijas eksporta apjoms, zaudējumi nebija īpaši jūtami, jo eksports veidoja tikai aptuveni 40% Polijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un zudumus kompensēja valsts iekšējais tirgus, turklāt, lai paaugstinātu iekšējo pieprasījumu, Donalda Tuska valdība (D. Tusks Polijas premjera posteni ieņem kopš 2007. gada) indeksēja pensijas un samazināja nodokļus.
Savukārt 2011. gada sākumā notikusī zlota devalvācija (par 12% attiecībā pret eiro) ļāva piedzīvot ievērojamu eksporta uzplaukumu. Krīzes ietekmē daudzās Eiropas valstīs iedzīvotāji sāka meklēt lētākas pārtikas un rūpniecības preces, un tas ļāva ievērojami palielināt Polijā ražotās produkcijas noietu.
Vēl viens būtisks līdzšinējo Polijas panākumu iemesls ir spēcīgais vietējo banku sektors un fakts, ka valsts vēl pirms krīzes sākuma bija ievērojami ierobežojusi kredītu izsniegšanu ārvalstu valūtās. Rezultātā Polijas bankām ir ļoti maz tā dēvēto toksisko aktīvu, kas ļauj turpināt ekonomikas kreditēšanu.
Pieaug bezdarbs
Lai gan daudzi Polijas politiķi uzskata, ka stāvoklis valstī joprojām ir stabils, jo ekonomika, kaut arī lēnāk, tomēr turpina pieaugt (atšķirībā no vairākuma Eiropas valstu), skeptiķi tajā pašā laikā norāda, ka attīstības un attīstītās ekonomikas darbojas pēc atšķirīgiem likumiem un Polijas ekonomikas izaugsme, zemāka par 4%, šai valstij nozīmē apmēram to pašu, ko recesija Vācijai.
Par to, ka ekonomikas izaugsme palēninās, liecina arī pieaugošais bezdarbs, kura līmeni, nevis IKP izmaiņas ekonomisti uzskata par pašu redzamāko situācijas pasliktināšanās pazīmi. Jūlijā bezdarbs Polijā bija pakāpies līdz 12,3%, un ir bažas, ka līdz gada beigām tas var pieaugt līdz 13,5%. (2008. gada oktobrī bezdarbs Polijā bija 8,8%.)
Enerģētika un demogrāfija
Polijas iedzīvotāju pesimismu vairo fakts, ka izaugsmes tempu krituma pamatā ir situācija nevis pašā Polijā, bet gan kopējais stāvoklis Eiropā, kuru Varšava būtiski ietekmēt nespēj. Tāpat arī Polijas kā attīstības ekonomikas iekšējā patēriņa robežas nav bezgalīgas, tāpēc oktobra vidū Polijas premjerministrs D. Tusks valsts parlamentu iepazīstināja ar kārtējo, šoreiz 42 miljardus eiro (apmēram 30 miljardu latu) vērtu ekonomikas stimulēšanas programmu, kuras mērķis ir stiprināt ekonomikas izaugsmi un veicināt darbvietu radīšanu.
D. Tuska piedāvātā programma paredz, ka vairākas valstij piederošas kompānijas investēs 60 miljardu zlotu (10,3 miljardi latu) dažādos enerģētikas projektos, tajā skaitā jaunās ar oglēm darbināmās spēkstacijās, sašķidrinātās dabasgāzes termināļos un cauruļvados.
Paredzēts arī izveidot investīciju fondu 40 miljardu zlotu (6,8 miljardi latu) apjomā, lai laika posmā līdz 2015. gadam stimulētu darbvietu radīšanu. D. Tusks solījis nākamajos trijos gados atvēlēt ievērojamas summas autoceļu atjaunošanai, kā arī 30 miljardus zlotu (5,2 miljardi latu) tērēt dzelzceļu modernizācijai.
Ekonomikas stimulēšanas programmā iekļauta arī demogrāfijas veicināšanas sadaļa. Ņemot vērā, ka arī Polija pašlaik piedzīvo demogrāfisko krīzi, D. Tusks, piemēram, solījis grozījumus likumdošanā, kas jaunajām māmiņām ļautu gadu pēc dzemdībām aizvadīt nestrādājot, vienlaikus saņemot 80% no atalgojuma, tika arī solīts palielināt pirmsskolas iestāžu skaitu.
Tikai zlota kurss
Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka Varšavas rīcībā ir palicis tikai viens ierocis cīņai ar krīzi - zlota kurss. Iespējas manipulēt ar zlota kursu vēl nesen deva milzu stimulu eksporta izaugsmei, taču pašlaik šis rādītājs sācis samazināties, līdzīgi kā valsts ekonomika. Šī gada pirmajos piecos mēnešos Polijas eksports pieaudzis tikai par 2,2%, salīdzinot ar tādu pašu periodu gadu iepriekš. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2011. gadā, kad eksporta pieaugums gada pirmajos piecos mēnešos bija 13,6%.
D. Tuska valdības rīcību ierobežo arī Eiropas Komisijai dotais solījums 2013. gadā samazināt budžeta deficītu līdz 2,2% no IKP. Vēl šī gada sākumā valdības ekonomisti 2012. gada beigās prognozēja budžeta deficītu 2,9% apmērā. Tomēr pēc ekonomiskās attīstības palēnināšanas šis mērķis kļuvis apšaubāms, un Varšava pašlaik, pēc visa spriežot, pārskata iespējamos krīzes uzveikšanas scenārijus. Pēc pagaidām neoficiālas informācijas, Polijas valdība cer iztikt ar budžeta deficītu 3,5% apmērā šī gada beigās un ar 3% 2013. gada beigās. Ilgtermiņā D. Tuska valdības galamērķis ir par 1% mazāks budžeta deficīts 2015. gada beigās.
Valdības rīcības brīvību gan ierobežo arī Polijas konstitūcija, kurā iekļauti ierobežojumi valsts parāda apmēram.
Kopumā aizvien vairāk sāk dominēt viedoklis, ka D. Tuskam neatliks nekas cits, kā ķerties pie taupības pasākumiem, kas neizbēgami vēl vairāk palēninās ekonomikas attīstību un apdraudēs paša D. Tuska politisko nākotni, jo viņa pārstāvētā Pilsoniskā platforma sākusi zaudēt popularitāti, kamēr atbalsts opozīcijai turpina augt.