Likumprojekts, kas dos iespēju pašvaldībām līdz 2012.gada beigām atsevišķas funkcijas veikt atbilstoši to rīcībā esošajam finansējumam, jau nodēvēts par krīzes likumu. Par tā nepieciešamību pašvaldības sāka runāt pērnā gada beigās. Šāgada pavasarī Valda Dombrovska (JL) valdības veidošanas laikā partijas vienojās, ka krīzes laikā daļu obligāto funkciju pašvaldībām varētu noteikt kā rekomendējošas. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas aprēķini liecināja, ka pašvaldību pamatbudžeti, ņemot vērā plānotos ieņēmumus 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada pamatbudžeta faktisko izpildi, ir samazinājušies par 20,2%, bet atsevišķās pašvaldībās pat par 30%.
Šajās robežās finansējums sarucis arī pašvaldībām, kuru līderiem Diena lūdza novērtēt jauno krīzes likumu, par kura nodošanu komisijām Saeima lems ceturtdien. Ciblas novada mērs Juris Dombrovskis (ZZS) Dienai atzina, ka pašvaldībai finansējuma samazinājums ir vēl lielāks - līdz 35%. Turklāt papildus uzlikti jauni pienākumi, ieskaitot lauku konsultantu dienestu, piecu un sešgadīgo bērnu apmācību. J.Dombrovskis līdzīgi kā citi pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka iedzīvotāji no līdzekļu samazinājuma necietīs un uz sociālajiem pabalstiem tas neatsauksies. Visticamāk, ka būs mazāks ieguldījums ielu un ceļu uzturēšanā, ielu apgaismojumā, skolās samazināsies tehniskais personāls un bibliotēkas nevarēs nopirkt jaunas grāmatas. «Vistrakākais ir tās inspekcijas, kas traucē strādāt un prasa izpildīt dažādās normas, kas rada papildu izdevumus,» uzsvēra J.Dombrovskis.
Tieši tādēļ novadu mēri jauno likumu, ja vien Saeima to pieņems, par ko arī esot šaubas, vērtē atzinīgi. Šaubas ir saistītas ar neuzticēšanos pašvaldībām, kaut arī tās kļuvušas lielākas un ietekmīgākas. «Valdībai ir jāuzticas pašvaldībām. Jo lielāka rīcības brīvība, jo vieglāk veikt reformas,» uzsvēra Kuldīgas domes priekšsēde Inga Bērziņa (TP). Tukuma novada mērs Juris Šulcs atgādināja, ka ir vairāk nekā astoņdesmit normatīvi, kuru prasības sasien pašvaldībām rokas. Viņaprāt, valdībai būtu vienkāršāk apturēt visus šos noteikumus. «Tagad būs čupām saistošie noteikumi par katru no tiem, un būs jauna birokrātija,» teica J.Šulcs.
Krīzes likums nosaka, ka pašvaldībām jāpieņem saistošie noteikumi, lai atsevišķas funkcijas veiktu nepilnā apjomā vai atteiktos no to pildīšanas, ja budžetā nav tam līdzekļu. Saistošajos noteikumos pašvaldība noteiks kārtību, kādā pildāma funkcija, lai atbilstoši pašvaldības budžeta iespējām nodrošinātu savu pienākumu veikšanu vietējo iedzīvotāju interesēs. Saistošie noteikumi ir publiski pieejami, un tie būs jānosūta ministrijai. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) ir uzsvēris, ka pašvaldībām jānodrošina iedzīvotājiem izglītība, sociālā aprūpe un drošība, bet tās var «nolikt malā» pienākumus, kas šajā laikā nav tik svarīgi. E.Zalāns, pilnībā piekrītot nepieciešamībai samazināt birokrātiju pašvaldību darbā, minēja kādu piemēru. Vietējām domēm jānodrošina noteiktas iedzīvotāju grupas ar dzīvojamo platību - piemēram, bāreņi, kā arī cilvēki, kas atgriežas no soda izciešanas vietām. Tā vietā, lai gādātu par jumtu virs galvas šiem cilvēkiem, pašvaldībām jāievēro prasības, kādā līmenī jābūt izremontētam dzīvoklim. Vietējie līderi uzskata - ja valdība uzticēsies pašvaldībām un mazinās birokrātiju, tad pašvaldību darbs būs efektīvāks.