Lielveikalos neatrast
Lejas Rožu izpilddirektore Ināra Čeiča stāsta, ka daudzi gaļas izstrādājumi Kokneses gaļas pārstrādes cehā top tā, kā savulaik gatavots mājās, un šajā procesā lielākoties tiek izmantots roku darbs. «Mūsu ražošanas apjomi nav lieli, dienā pārstrādājam aptuveni pustonnu gaļas, līdz ar to mēs neražojam masu produkciju. Ražošanā izmantojam tikai Latvijā audzētu cūku un liellopu gaļu un izstrādājumos cenšamies maksimāli izmantot dabīgas izejvielas,» preci slavē Ināra Čeiča.
Lai gan uzņēmuma Lejas Rozes mājvieta ir Raunas pusē, tā īpašnieki par ražotnes vietu izvēlējās Koknesi. Un ne velti, jo ēkā, kur tā iekārtota, desu cehs bijis jau kopš seniem laikiem, un Lejas Rozes, kas ražo produkciju, ko šajā pusē vairāk pazīst ar preču zīmi Kokneses miesnieks, tikai turpina pirms daudziem gadiem aizsāktās tradīcijas.
Pirms deviņiem gadiem ražošana sākta ar pāris desu veidiem, ko piedāvāja gadatirgū turpat Koknesē. «Došanās pie cilvēkiem ar savu produkciju mums bija labākā reklāma. Tagad gan tirgoties uz gadatirgiem vairs nebraucam, savu produkciju realizējam trijos uzņēmuma veikalos bijušajā Aizkraukles rajonā, kā arī nelielos veikaliņos Madonā un Cēsīs. Lielveikalā mūsu produkciju neatrast, un tas arī nav iespējams, jo lielveikaliem jāražo lielos apjomos, bet ražotne jau šobrīd strādā ar pilnu jaudu. Baidos arī, ja sāksim ražot lielākos apjomos, iespējams, zaudēsim savu kvalitāti, kas mums ir ārkārtīgi svarīgi,» saka Ināra.
Brīnās par šņukuriem
Šodien ar savu produkciju uz tirgu Lejas Rozes dodas pāris reižu gadā - tie ir Miķeļdienas un Ziemassvētku tirgi Rīgā. Un te Lejas Rožu kroņa numurs ir putraimdesas, kuras cilvēki labprāt ēd visu gadu, taču vislielākais pieprasījums pēc tām ir tieši ap Ziemassvētku laiku. Latvieši tās ēd, atceroties bērnību laukos, bet ārzemnieki bauda kā kaut ko eksotisku. Tikpat eksotiski viņiem liekas žāvēti cūkas šņukuri un ausis, kas parasti sakārtas virtenē pie tirdzniecības kioska. Ārzemnieki parasti priecājas par skaistajām dekorācijām, bet, kad uzzina, ka latvieši to liek katlā kopā ar sautētiem kāpostiem un ēd, acis ieplešas jo plašas.
Arī Lejas Rožu saimnieces kāpostus, desiņas un krāsnī apceptus kartupeļus liek lielos čuguna katlos un brauc pa Latviju. Dodoties izbraukumos, lai pabarotu gadatirgu, talku, pilsētas svētku, korporatīvo ballīšu un citu pasākumus dalībniekus, šī uzņēmuma darbinieki īpaši godā ceļ tieši latviešu ēdienus. Īpaši iecienīta ir bukstiņbiezputra, kas vārīta no putraimiem un kartupeļiem un ļoti gājusi pie sirds talciniekiem vienā no talkām Likteņdārzā. Bet eksotiskākais piedzīvojums bijis ar visiem čuguna katliem doties uz Sanktpēteburgu, kur kopā ar Latvijas vēstniecības darbiniekiem ielīgoti Jāņi.
Jāpiedāvā lētāka prece
Ināra Čeiča atzīst, ka uzņēmuma darbība Koknesē šajos gados ir attaisnojusies - izstrādāts pietiekami plašs produkcijas klāsts, iekarota sava vieta tirgū un izveidojies saliedēts darba kolektīvs ar 55 cilvēkiem. Par uzņēmuma peļņu šogad gan runāt nevar, galvenais būs izdzīvot. «Jūtam, kā mainās pircēju paradumi, viņi kļuvuši taupīgāki, izvēlas lētākas preces. Tuvojoties pirmajai skolas dienai, izjutām apgrozījuma kritumu, un esam tam gatavi, arī sākoties apkures sezonai. Arī pasākumu, kur piedāvājam ēdināšanas pakalpojumus, šogad ir mazāk. Pērn un vēl pirms gada mūsu uzņēmuma kulinārija nespēja apmierināt pircēju pieprasījumu pēc salātiem un dažādām gaļām, bet šogad cilvēki to visu pērk krietni mazāk, acīmredzot vairāk gatavo mājās. Tā kā šeit darba apjoms samazinājies, esam sākuši cept smalkmaizītes. Tāpēc šajos apstākļos arī mums jāspēj mainīties, pielāgoties un jādomā, ko varam piedāvāt lētāk,» saka Ināra.