Viņš arī norāda, ka valstī tiek pieņemti lēmumi, kas neveicina uzņēmējdarbības vides sakārtošanos, jo lielākoties visas nodokļu un citas izmaiņas virzītas uz tiem uzņēmējiem, kas jau maksā nodokļus pilnā apmērā. «Tikmēr cīņa pret ēnu ekonomiku un negodīgajiem uzņēmējiem ir gausa. Izņemot sabiedriskās organizācijas un pētniekus, kas kaut ko rēķina un analizē, valsts par ēnu ekonomikas lielumu runā filozofiski, trūkst skaitļu un līdz ar to arī konkrētu mērķu,» norāda N. Krūzītis.
Viņš skaidro, ka, redzot reālo nozares potenciālu no jau esošajiem datiem, kas ir valsts rīcībā, ir skaidrs, uz ko būtu jākoncentrējas un uz kādu rezultātu jāiet.«Ja pārtikas mazumtirdzniecības nozarē jau gadiem lielākā daļa nozares dalībnieku strādā ar zaudējumiem, tad kaut kas nav kārtībā ar uzņēmējdarbības vidi, un iespējams, ka tie, kas ir ēnas pusē, kaut arī vēlas iznākt saulītē, to nemaz nevar izdarīt. Ko darīt tiem, kas maksā nodokļus, kā tiem pastāvēt šajā nevienlīdzīgajā konkurences situācijā, nav skaidrs,» atzīst LPTA izpilddirektors. Viņš arī informē, ka pārtikas mazumtirdzniecības nozares kopējais apgrozījums pērn bija ap trīs miljardiem eiro, un, salīdzinot ar 2014. gadu, vērojams pieaugums par 5,5%.
Jau vēstīts, ka jaunākais augstskolas SSE Riga Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījums liecina - pērn ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopumā bija 21,3% no iekšzemes kopprodukta. Mazumtirdzniecības nozarē ēnu ekonomikas apjoms bijis 24,6%.
LETA