Piegriež skrūves
Tuvojoties pāvesta vizītei, Kubas valdības oponenti ir likuši par sevi runāt. Aizpagājušajā svētdienā galvaspilsētā Havanā tika arestētas vairāk nekā 50 kustības Dāmas baltā aktīvistu. No rīta policija aizturēja 33 kustības dalībnieces, to vidū organizācijas līderi Bertu Solero, kad viņas gatavojās doties uz svētdienas dievkalpojumu. Pēc dažām stundām likumsargi aizturēja 20 sieviešu, kuras bija devušās iknedēļas gājienā, lai pieprasītu politieslodzīto atbrīvošanu. Viņas tika apturētas pēc tam, kad bija novirzījušās no ierastā maršruta. Nākamajā dienā vairākums no viņām tika atbrīvotas.
Tajā pašā nedēļā 13 opozicionāru kādā vakarā devās iekšā katoļu baznīcā Havanas centrā un paziņoja, ka vēlas tikties ar Benediktu XVI viņa vizītes laikā un atstās baznīcas telpas tikai tad, kad būs saņēmuši pozitīvu atbildi no Vatikāna. Tomēr divas dienas vēlāk viņi atstāja dievnamu policistu pavadībā, jo Kubas katoļu baznīcas galva kardināls Haime Ortega bija vērsies pie varasiestādēm ar lūgumu pierunāt okupētājus aiziet, raksta AP.
Pagājušajā nedēļā cilvēktiesību organizācija Amnesty International paziņoja, ka pēdējā laikā Kubā ir pastiprinājušās represijas pret disidentiem un cilvēktiesību aktīvistiem.
Organizācijas ziņojumā teikts, ka no 2011. gada janvāra līdz septembrim komunistiskajā valstī fiksēti 2784 gadījumi, kad oficiālā vara pārkāpusi iedzīvotāju pamattiesības. Tas esot par 710 gadījumiem vairāk nekā visā 2010. gadā. Pērn Kuba esot atbrīvojusi 75 disidentus, kuri atradās cietumā kopš 2003. gada. Tajā pašā laikā varasiestādes regulāri uz īsu laiku laiku aiztur neatkarīgos žurnālistus, blogerus un citus valdības kritiķus, kuriem liedz advokāta pakalpojumus, viņiem nav arī iespējas sazināties ar tuviniekiem.
Pārmet satuvināšanos
Benedikta XVI vizīte būs tikai otrā reize, kad Kubā ierodas katoļu galva. Pirmo reizi tas notika 1998. gadā, kad tur viesojās viņa priekštecis Jānis Pāvils II. Iepriekš tas nebija iespējams, jo Kuba tikai 90. gadu sākumā atteicās no ateisma politikas, kas neoficiāli bija spēkā no 1959. gada, kad pie varas nāca Fidels Kastro.
Pēdējos gados katoļu baznīca ir satuvinājusies ar Kubas komunistu valdību, lielā mērā veicinot minimālās politiskās un ekonomiskās izmaiņas, kas notikušas izolētajā valstī. Piemēram, 2010. gadā kardināls H. Ortega sarunās ar pašreizējo prezidentu Raulu Kastro panāca, ka tiek atbrīvoti 52 politieslodzītie.
Tikai 10% no 11 miljoniem Kubas iedzīvotājiem sevi uzskata par praktizējošiem katoļiem, tomēr daudzi pāvesta ierašanos gaida kā iespēju, kas nākotnē varētu sekmēt plašākas politiskās un pilsoniskās brīvības. Arī Vatikāna valsts sekretārs Tarčizio Bertone sagaida, ka pāvesta vizīte veicinās demokrātiju Kubā. «Nav šaubu, ka Benedikta XVI vizīte sekmēs virzību tuvāk demokrātijai un pavērs jaunas iespējas baznīcai,» viņš sacījis intervijā itāļu avīzei La Stampa.
Daļa opozicionāru uzskata, ka Benediktam XVI vajadzēja mest līkumu Kubai, jo, viņuprāt, katoļu baznīca ir kļuvusi par pārāk lielu valdības draugu.