Ukrainas Ģenerālprokuratūra L. Kučmam izvirzījusi apsūdzības par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un nelikumīgu rīkojumu došanu Iekšlietu ministrijas vadībai, kā rezultātā notika G. Gongadzes slepkavība.
Gadsimta slepkavība
G. Gongadzes slepkavība tiek uzskatīta par Ukrainas vēsturē skandalozāko noziegumu, jo tagad ir skaidrs, ka tajā bijušas iesaistītas augsta ranga amatpersonas. Tā vienmēr ir atradusies Ukrainas sabiedrības uzmanības centrā, tādēļ ne velti 2005. gadā, stājoties amatā, toreizējais valsts prezidents Viktors Juščenko paziņoja, ka lietas atrisināšana būs viens no viņa prezidentūras prioritārajiem uzdevumiem.
G. Gongadze vadīja interneta izdevumu Ukrainska Pravda, kas bieži kritizēja L. Kučmu, kā arī rakstīja par nelikumīgajiem Ukrainas amatpersonu darījumiem. Viņš pazuda bez vēsts 2000. gada 16. septembrī, bet tā paša gada novembrī mežā netālu no Kijevas tika atrasts viņa līķis bez galvas. Noslepkavotā žurnālista galvaskausa fragmenti tika atrasti tikai 2009. gada jūlijā.
2008. gada martā tiesa par G. Gongadzes slepkavības izdarīšanu ar 12 līdz 13 gadu ilgiem cietumsodiem sodīja bijušos milicijas virsniekus Nikolaju Protasovu, Valēriju Kostenko un Aleksandru Popoviču. Līdz šai dienai nav noskaidroti slepkavības pasūtītāji un organizētāji.
2009. gada jūlijā pēc sešu gadu bēguļošanas tika aizturēts bijušais Iekšlietu ministrijas Ārējās izlūkošanas departamenta priekšnieks Oleksejs Pukačs, kuram tika izvirzītas apsūdzības par līdzdalību slepkavībā. O. Pukačs ir atzinies, ka nožņaudza žurnālistu ar savu bikšu jostu un pēc tam ar cirvi nocirta upura galvu. Viņš izmeklētājiem apgalvo, ka rīkojies pēc toreizējā Ukrainas iekšlietu ministra Jurija Kravčenko pavēles. J. Kravčenko 2005. gadā mīklainos apstākļos izdarīja pašnāvību.
Starptautiska provokācija
Bijušais valsts prezidents L. Kučma valsts vadītāja pienākumus veica no 1994. līdz 2005. gadam. Aizdomas par viņa saistību ar skandalozo slepkavību parādījās pēc tam, kad viņa bijušais apsardzes dienesta priekšnieks Nikolajs Meļņičenko atklātībā nodeva audioierakstu, kurā it kā dzirdams, kā L. Kučma ar Iekšlietu ministrijas amatpersonām runā par opozicionārā žurnālista «neitralizēšanu».
Iepriekš izskanēja bažas par ieraksta autentiskumu, tomēr, izvirzot apsūdzības pret L. Kučmu, Ģenerālprokuratūra pirmo reizi atzinusi, ka ieraksts uzskatāms par liecību.
L. Kučma, kurš savai aizstāvju komandai piesaistījis ASV advokatūras zvaigzni Alanu Deršovicu, apgalvo, ka nav vainīgs. «Cik vien reižu vēlaties, esmu gatavs zvērēt, turot roku uz konstitūcijas un Bībeles, ka es neesmu devis pavēli šī nozieguma izdarīšanai,» eksprezidenta teikto citē AFP.
Viņš uzskata, ka G. Gongadzes slepkavība ir starptautiska provokācija, kas bija izdevīga noteiktām politiskajām aprindām un specdienestiem rietumvalstīs, lai kompromitētu Kijevu. Viņaprāt, notikušais bija izdevīgs ne tikai toreizējiem opozicionāriem, bet arī Rietumiem, kas bijuši ieinteresēti destabilizēt situāciju Ukrainā.