Lauciņš ar perspektīvu
Jautājums, kur rodas enerģija, Natālijai licies saistošs jau bērnībā, tāpēc RTU vides zinību programma ar ievirzi energoefektivitātē likās visnotaļ piemērota. Labās sekmes ļāva iestāties augstskolā bez iestājpārbaudījumiem, un studijas izrādījās interesantas - iepatikās gan augstākā matemātika un mācību praktiskums, gan zinošie pasniedzēji un tas, ka kurss bija neliels. «Nolēmu turpināt maģistrantūrā, jo tobrīd par energoefektivitāti jau runāja visur. Bijām arī tikko iestājušies ES, kur tai pievērsta liela uzmanība. Nospriedu, ka tas ir lauciņš ar perspektīvu.»
Studējot maģistrantūrā, Natālija izmantoja piedāvājumu sākt strādāt Mājokļu valsts aģentūrā, un tā līdz šim brīdim bijusi viņas vienīgā darbavieta, kurā viņa augusi gan hierarhiski, gan pieredzē. Pirmajos energoauditos bijis ko nopūlēties un palīgā rēķināt nācis arī departamenta direktors, atceras Natālija. Energoauditiem vēlāk piebiedrojās dažādu starptautisku projektu koordinēšana un vadīšana. Projektu tēmas liecina, ka Natālija uzkrājusi labu zināšanu bagāžu jomās, kas aktuālas ne tikai Latvijā vien, - energoefektivitātes tīklojums Baltijas jūras reģionā, bijušo padomju militāro apdzīvoto teritoriju attīstība, mājokļu energoauditi. Latvijas ēku stāvokli Natālija gan nevērtē diez cik augstu. «Liekas, ka viss ir O.K., bet par siltumu maksājam ļoti daudz. Mājas neatbilst būvnormatīviem, un problēmas mēdz būt arī jaunajos projektos.» Pretēji citu valstu pieredzei Latvijā vēl nav pasīvo ēku, ar ko lepoties, un Natālija prognozē, ka pēc to standartiem būvēti bērnudārzi un daudzdzīvokļu nami Latvijai ir apmēram 30 gadu tāla nākotne.
Gribas iet plašumā
Pārdodot un iznomājot ēkas, tām nepieciešams energosertifikāts, ko var izsniegt tikai sertificēts energoauditors. Ar laiku šāda prasība Eiropā var tikt ieviesta arī darījumos ar katru atsevišķu dzīvokli, tāpēc Natālijai profesijas perspektīvas bija laba motivācija nokārtot sarežģīto sertifikācijas eksāmenu. «Savulaik sāku rēķināt energoauditus pēc jaunas, uz ISO standartiem balstītas metodikas. Rēķināju dienām un naktīm, pēc tam likās - tā mocījos un nedabūšu sertifikātu? Nē, jānokārto, lai būtu miers, ka neesmu par velti tam visam urbusies cauri. Pēc tam bija liels iekšējs apmierinājums.»
Pārbaudot ēkas, Natālijai nācies pārvarēt bailes no augstuma un kāpt uz jumtiem, aptaujāt dzīvokļu iemītniekus, bet visinteresantākais esot strādāt ar namu apsaimniekotājiem un tehniskajiem apsekotājiem - tā var iegūt daudz jaunu zināšanu. Natālija ir pacietīga, un viņu aizrauj savākto datu aprēķini un analīze. Pacietība nepieciešama arī hobijam - izšūšanai -, lai gan arī brīvdienas nereti paiet strādājot. «Patlaban Latvijā ir liels pieprasījums pēc energoauditiem, jo ir pieejami Eiropas struktūrfondu līdzekļi ēku siltināšanai,» viņa skaidro.
Lai gan aģentūru no 1.jūlija likvidēs, Natālija bez darba nepaliks - jau noslēgts līgums ar firmu Delsico projekti, ir arī piedāvājums no Ekonomikas ministrijas. «Energoauditora sertifikāts ir derīgs piecus gadus. Ja reiz esmu to ieguvusi, būtu šajā jomā arī jāpastrādā.» Natālija tomēr neslēpj, ka energoauditi ar laiku varētu apnikt. «Gribas iet plašumā,» viņa teic, nākotni saistot, piemēram, ar alternatīvo energoresursu izpēti. Akadēmiskajai karjerai Natālija gan vēl nav gatava, viņai pagaidām pietiek ar lekcijām topošajiem namu apsaimniekotājiem un nekustamā īpašuma novērtētājiem RTU. «Sākumā bija bailīgi, jo pasniedzu 4.kursam, kur mācās studenti, kas ir tikai pāris gadu jaunāki par mani,» Natālija smaida. Taču studenti viņas sniegumu atzinuši par interesantu un noderīgu.