Nodokļu sistēmas attīstības pamatnostādnes it kā nesola neko labu tiem, kas par uzņēmējdarbības attīstības galveno priekšnoteikumu uzskata zemu nodokļu slogu. Tomēr nav tā, ka Finanšu ministrijā neviens nesaprastu, ka valsts budžeta ieņēmumus var vairot ne tikai palielinot un atkal palielinot nodokļu likmes. Pagājušajā nedēļā Finanšu ministrija pieteikusi izskatīšanai valdībā likuma «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» grozījumus, kas atjauno pārbaudītu, bet pēdējā laikā piemirstu pieeju - piešķirot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides par investīcijām, nākotnē iegūst lielākus ieņēmumus no citiem nodokļiem. Jo, īstenojot vērienīgus investīciju projektus, tiek radītas jaunas darbavietas, par tur nodarbinātajiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālais nodoklis. Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz, ka uzņēmēji, kuri iegulda no 10 līdz 35 miljoniem latu prioritārajās rūpniecības nozarēs, varēs saņemt UIN atlaides 25% apmērā no ražošanas attīstībā ieguldītās summas. Tie, kas realizē pavisam vērienīgus investīciju projektus, kuru kopējā vērtība pārsniedz 35 miljonus latu, varēs saņemt peļņas nodokļa atlaides 15% apmērā. Līdzīga kārtība Latvijā jau pastāvēja līdz 2005. gada 1. janvārim - tad lielo investīciju projektu īstenotājiem tika piešķirtas nodokļa atlaides 40% apmērā no ieguldījumu summas. To izmantoja tādi eksportētāji kā, piemēram, Latvijas finieris un Valmieras Stikla šķiedra. Tādēļ ierosinājums atjaunot peļņas nodokļa atlaides investoriem, kas investē daudzus miljonus latu tik bieži piesauktās rūpniecības attīstīšanā, ir vērtējams pozitīvi.
Tiesa, iespējams, būtu vērts atsvaidzināt atmiņā vēl kādu savulaik eksistējušu nodokļu stimulu, proti, savulaik praktizēto peļņas nodokļa atlaidi augsto tehnoloģiju uzņēmumiem. Tik bieži taču tiek uzsvērts, ka Latvijai nepieciešami uzņēmumi, kas spēj radīt augstu pievienoto vērtību...
Protams, uzņēmumu peļņas nodokļa atlaides ir tikai viens no pasākumiem, kas varētu kāda potenciālā investora skatam likt apstāties pie Latvijas brīdī, kad tiek domāts par valsti, kur veidot jaunu ražotni. Taču vēl svarīgāka par atsevišķiem nodokļu stimuliem ir nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība, sakārtota, korupcijas un «roka roku mazgā» sistēmas nesagandēta uzņēmējdarbības vide un skaidri spēles noteikumi. No tā ieguvēji būtu visi - kā vietējie, tā ārvalstu, kā lielie, tā mazie un pavisam mazie uzņēmēji.