Vēlme apvienoties kopās
Aktīvākā senioru daļa iesaistās grupu, kopu, klubu un dienas centru darbā, izvēloties saistošāko nodarbes specifiku. Senioru klubi pamatā veidojas pie pašvaldību sociālo dienestu organizētiem dienas centriem vai arī pēc aktīvo senioru pašiniciatīvas. Šeit seniori apvienojas pēc interesēm un vajadzībām, pēc profesiju specifikas, dzīvesvietas izdevīguma, pēc senu darba kolēģu ieteikuma, kā arī iegūtās informācijas interneta vietnēs.
Pētījumi rāda, ka šādos centros un kopās pamatā apvienojas vadītāji - izteikti līderi, kuri veido un satur kopu; izpildītāji - darboties gribētāji, kuriem nepieciešama ārēja ierosme darbībai; brīvdomātāji, kuri meklē garīgo piepildījumu pēc intensīvas intelektuāla darba dzīves; introvertie - vientuļnieki, kuriem ik pa laikam pietrūkst «pleca sajūtas»; atsevišķu interešu pārstāvji, kurus saista ceļošana, ekskursijas, teātru un koncertu apmeklējumi un neordināri notikumi ar savu līdzdalību.
Interešu daudzpusība
Pēc kopu sastāva, to biedru mainības laikā un telpā dažādojas arī satura izvēle. Tomēr visām kopām un dienas centru grupām var izdalīt vairākas prioritātes, kas pēdējos gados stabilizējušās. Jāņem gan vērā, ka ir arī tādi seniori, kuriem pietiek enerģijas apvienot dažādas kopas un atšķirīgus nodarbību veidus.
Viena no prioritātēm ir vaļasprieki - ceļojumi, ekskursijas, teātru un koncertu apmeklējumi, dalība muzeju, izstāžu, atvērto durvju dienās. Te aktuāla ir arī grāmatu apmaiņa un izlasītā apspriešana, dalība veco tautasdeju kopās un dziedāšana koros, amsambļos. Nākamā prioritāte ir darbība kustībā - līnijdejas, nūjošana, nodarbības trenažieru zālēs, vingrošana profesionāļu vadībā, aerobika senioriem, orientēšanās pēc noteikta maršruta, kustību terapija, ārstnieciskā vingrošana u. c. Saistoši ir arī rokdarbi - izšūšana, tamborēšana, adīšana, aušana, filcēšana, pērļošana, priekšmetu apgleznošana, pinumi, kokgriezumi, mulāžas, dekupāža.
Daudziem senioriem svarīga ir datorapmācība (vairākos līmeņos), tāpat arī intelektuālas nodarbes - izzinošas lekcijas un priekšlasījumi, tikšanās ar izcilām personībām, debates ar ierēdņiem un politiķiem (Latvija, ES), kopīga valsts svētku svinēšana un līdzdarbība nozīmīgos piemiņas pasākumos, kultūrvēsturisku centru un piemiņas vietu atjaunošanas popularizēšana, jaundarbu prezentācija un apspriešana, mācību ekskursijas ar pētniecisku raksturu (Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), Spīķeru komplekss, muzeji, parki), jaunākās literatūras prezentācija, personību jubileju izstāžu apmeklējumi, pašu autoru - senioru dzeju un prozas lasījumi, radošo darbu izstādes. Var minēt arī individuālas aizraušanās - rakstniecība, gleznošana, dziedāšana, instrumentu spēle, foto un video, alternatīvā ārstniecība, svešvalodu apguve, žurnālistika, pētniecības darbs (zinātnes nozares, praktiskais pielietojums), dārzkopība un selekcija.
Piemērs kopas aktivitātei
Rīgas Latviešu biedrības Pensionēto skolotāju klubs ar 150 biedriem aptver plašu izglītības darbinieku loku no pirmsskolām un palīgskolām līdz pamata un vidusskolām, tehnikumiem, koledžām, interešu izglītības skolām, augstskolām un Latvijas Zinātņu akadēmijas pētniekiem. Šo kopu vieno kopējs mērķis - atbalstīt, veicināt, popularizēt un ar padomu iesaistīties Latvijas izglītības attīstībā. Arī šeit seniori vēlas gūt jaunus draugus, apliecinājumu savam radošumam, iesaistīties kopīgos kultūras un izzinošos pasākumos, kā arī pašiem būt skolotājiem un labdariem.
Klubam šis gads paiet Aspazijas un Raiņa, J. Rozentāla, J. Grestes, V. Belševicas, K. Skujenieka, J. Streiča un citu izcilu personību zīmē. Nav aizmirsta Latvijas grāmata Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, ir bijusi izzinoša ekskursija Saldū pa J. Rozentāla dzīves un darba vietām, noskatīta P. Krilova godalgotā filma par vēstures tematiku, bijusi tikšanās ar Okupācijas muzeja pētniekiem. Esam piedalījušies koncertos Dzintaros un Lielajā ģildē, organizējuši pašu autoru dzeju lasījumus un ansambļa koncertus.
Šonedēļ pasākumā Paaudžu tikšanās ap 100 Rīgas pedagogiem - senioriem tikās ar 75. gadskārtu svinošo Rīgas skolēnu pils māksliniecisko kolektīvu - skolēniem no Rīgas skolām. Stundas laikā abas paaudzes «izceļoja» savu bērnības zemi ar kokļu ansambli Austriņa, skolas gadus - ar starptautiski godalgoto deju grupu Dzintarjūra un jaunības gadus - ar 50. jubileju atzīmējošo kameransambli Tonika I. Cimiņas vadībā. Seniorus īpaši priecēja I. Kalniņa dziesmu virkne un kopā esības noslēgumā - kopdziesma Mazs bij' tēva novadiņ'is kokļu pavadījumā.
Paaudžu tuvināšanās ne tikai vieno, bet rada arī ticību un cerību labklājības zemei Latvijai.