Apokaliptiska situācija
Jūnija sākumā Vācijas ziemeļos un Francijas dienvidos plosījās stiprs lietus un vētras. Hamburgā pagājušajā pirmdienā nolija tik liels nokrišņu daudzums, ka pilsētas ielas kļuva par nelielām upītēm, kas appludināja daudzas ēkas, arī galveno dzelzceļa staciju, kā rezultātā sākās haoss reģiona dzelzceļa sistēmā. Spēcīgā lietus un vēja dēļ uz vairākām stundām paralizēta bija arī Hamburgas starptautiskā lidosta, raksta ziņu aģentūra IPS.
Savukārt Bonnā lietus izrādījās liktenīgs kādai 13 gadu vecai meitenītei, kurai uzgāzās lietus izskalota siena, bet zibens nospēra 30 briežus zooloģiskajā dārzā Meserihas pilsētā Vācijas rietumos.
Spēcīgi vēji uzdarbojušies arī Francijā, kur Voklīzas departamentā valsts dienvidaustrumos nopostītas aptuveni divas trešdaļas no visiem sējumiem, radot «apokaliptisku situāciju», kā to raksturoja vietējo lauksaimnieku pārstāvis Andrē Bernārs. Viņš piebilda, ka zaudējumu apmērs ir lēšams simtos miljardos eiro.
Līdz šim postošākā dabas katastrofa Eiropā ir bijusi orkāns Kirils, kas 2007. gada janvārī pārvietojās pa Rietumeiropu un radīja zaudējumus 2,4 miljardu eiro (1,68 miljardi latu) apmērā. Tomēr Potsdamas klimata ietekmes izpētes institūta zinātnieks Frīdrihs Vilhelms Gerstengarbe brīdina, ka tuvākajā nākotnē vētras un plūdi Vācijā vien notiks divas trīs reizes biežāk nekā agrāk, radot zaudējumus vairāk nekā astoņu miljardu eiro (5,6 miljardi latu) vērtībā.
Francija izkaltusi
Tomēr pirms lietavām un vētrām vecajā kontinentā valdīja sen nepiedzīvots sausums, kura sekas jūtamas joprojām. Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) dati liecina, ka laikaposmā no februāra līdz maijam nokrišņu daudzums Eiropā sasniedza aptuveni 40 līdz 80% no vidējā nokrišņu daudzuma, kas kontinentā ticis reģistrēts no 1951. līdz 2000. gadam. Bet atsevišķos rajonos kontinenta rietumos un centrālajā daļā nokrišņu daudzums bijis pat zem 40%.
Vācijā 2011. gada pavasaris bija otrais sausākais kopš 1881. gada, bet Francijā laikaposmā starp janvāri un aprīli novērots vismazākais nokrišņu daudzums kopš 1975. gada. Rekords kritis arī Anglijā, kur tik sauss ziedonis nebija pieredzēts kopš tālā 1900. gada un pagājušajā nedēļā vairākos apvidos oficiāli ir izsludināts sausuma stāvoklis.
Tiek prognozēts, ka ārkārtējā sausuma dēļ Vācijā, kur izaudzē 25% no Eiropas Savienības rapša, šogad raža var samazināties par vairāk nekā 20%, vēsta The New York Times. Anglijā ir novītušas lielas platības ar kviešiem un miežiem, liekot satraukties alus brūvētājiem.
Francijā, kur sausums skāris 54 no 96 valsts departamentiem, valdība šonedēļ paziņoja, ka kompensēs zemniekiem zaudējumus, ko radījis sausums, bet karavīri lopu fermām piegādā sienu.
Daudzās upēs strauji krities ūdens līmenis, tādēļ var nākties saskarties ar problēmām dzesēt 44 no valstī esošajiem 58 kodolreaktoriem, kuri saražo 80% no visas Francijā patērētās elektroenerģijas.