Latgalei jācer uz UNESCO

Kāpēc mana dzimtā valoda, kurai ir sava vēsture, gramatika, pareizrakstības noteikumi, kurā ir rakstītā literatūra, netiek uzskatīta par līdzvērtīgu tai, kuru runā Rīgā? Ja vēsturnieki un politiķi nevar vienoties par latgaliešu valodas statusu, jāizmanto jebkura iespēja, arī Latgales nemateriālā kultūras mantojuma atbalsta pasākumu programmas izstrāde atbilstoši UNESCO 2003.gadā pieņemtajai konvencijai. Svarīgi ir atdot šai valodai prestižu. Citādi vēl ilgi būs jālasa tādi izteikumi kā internetā pēc dziedošo ģimeņu šova - tie čangaļi dziedot kaut kādā nesaprotamā valodā, kas mums riebj...

Visu izšķirs nevis saiešanas un runas, bet konkrēti darbi. Es pats dzīvoju Rīgā jau 50 gadu, bet esmu ieguldījis lielu darbu ar filmu Cilvēka bērns un būtu gatavs darīt vēl, ja saņemtu atbalstu. Vērienīgu darbu Latgales popularizēšanā izdarīja Borowa MC puiši, es pat teiktu, ka tas ir tikpat nozīmīgs darbs. Vilis Daudziņš nav latgalietis, bet viņam ir ideja par Latgalei veltītu izrādi, un šī ideja radās, klausoties, kā viena latgaliešu sieva stāsta par savu dzīvi. Ja tāda izrāde izdosies, tas būs milzīgs ieguldījums Latgalei. Tikai tā var atbalstīt Latgales kultūru, nevis ar vaimanām.

Ir prieks, ka vispār esam nonākuši līdz diskusijai. Cik esmu dzirdējis, reģionālās valodas statuss ļautu saņemt finansējumu dažādām kultūras un izglītības programmām. Būtu tikai labi un apsveicami, ja Latgales jaunieši prastu rakstīt un lasīt latgaliski, bet tad ir vajadzīgs šāds mācību priekšmets - kaut vai kā fakultatīvs. Man ir skumji, ka nebija iespējas mācīties latgaliešu rakstu valodu skolā, bet esmu to apguvis pašmācības ceļā. Iespējas apgūt latgaliešu kultūru un valodu ir ļoti limitētas, praktiski vienīgā iespēja ir jauniešu nometne Atzolys, kurā esmu saticis daudzus talantīgus jauniešus.