gadā uzbūvētajā Bervalda hallē, Sigvarda Kļavas vadībā atskaņojot Volfganga Amadeja Mocarta Litāniju (Litania Laurentane), Jozefa Haidna Mesu (Missa Celensis), igauņu svētminimālista Arvo Perta Salve Regina un Pētera Vaska skaņdarbu Klusuma auglis (The fruit of silence), kura vārdā bija nosaukta visa koncerta programma.
Hipnotizējošs skanējums
Vīnes klasicisma sakrālo opusu interpretācijās piedalījās arī igauņu un latviešu solistu kvartets - soprāns Inga Kalna, mecosoprāns Helēna Lepalāne, tenors Mati Turi un bass Rihards Millers. Īpaša virsvērtība klasiķu pasniegumā bija Inga Kalna - gan liriskais centrs plūstošā, klusā un pārpasaulīga maiguma pilnā dziedājumā, gan virtuozajās figurācijās, kuras viņai atšķirībā no tenora, šķiet, nerada ne mazāko grūtību. Blakus ļoti grūtām un virtuozām ārijām šajos darbos ir izteikti ansambliski numuri, kurus solistu kvartets atskaņoja saskanīgā meistarībā. Latvijas Radio kora sniegums valdzināja ar perfekto intonāciju, skanējuma līdzsvarotību, stila izjūtu un apbrīnas vērtu virtuozitāti polifoniskajās epizodēs, virsotni kopā ar orķestri sasniedzot J. Haidna Agnus dei ļoti ātrajā fūgā.
Taču savu izsmalcināto muzikalitāti, ansambļa un toņa skaistumu līdz pat netveramai mūzikas un klusuma robežai Radio koris apliecināja Arvo Perta un Pētera Vaska mūzikā. Sigvards Kļava atklāj, ka tas arī bijis mērķis - programmā, kuru caurvij Dievmātes pielūgsme, blakus Vīnes klasiķu estētikai un skaņu pasaulei parādīt mūsu reģiona atšķirīgo mūzikas izjūtu, kultūras specifiku. «Nav jākaunas, ka kora mūzikā neskrienam līdzi Eiropas meinstrīmam. Mūsu uzdevums nebija parādīt novitātes, jaunas tendences. Līdzās dzirkstošajiem, apliecinoši dzīvespriecīgajiem Haidna un Mocarta darbiem bija iekšēja nepieciešamība likt kaut ko ļoti apskaidrotu, patiesu, dziļi sevī vērstu.» Zviedru mūzikas klasiķa Franča Ādolfa Bervalda vārdā nosauktā, 1981. gadā uzbūvētā koncertzāle bija izcils sabiedrotais kora un solistu apliecinājumam - tā nenobiedē ar apjomu (zālē ir 1300 klausītāju vietu), te var brīvi muzicēt, nedomājot par akustiskajām bedrēm un necenšoties mākslīgi balansēt skanējumu. Par to Sigvards Kļava pārliecinājies jau vairākas reizes. Te sniegts arī Arvo Perta Adam's Lament pasaules pirmatskaņojums.
Dudamels, Gergijevs, Kļava
«Cenšamies piedāvāt tādus mūzikas notikumus, kādu nav koncertsezonas ikdienā,» stāsta festivāla direktors Mikels Tidens, kurš ikgadējo Baltijas jūras festivālu izveidoja 2003. gadā kopā ar pasaulslavenajiem maestro Esu Peku Salonenu (Somija) un Valēriju Gergijevu (Krievija). Pirms tam viņš 17 gadu saimniekoja Zviedrijas Radio piederošajā Bervalda hallē, kas ir Zviedrijas Radio simfoniskā orķestra un Zviedrijas Radio kora mājvieta. Festivālu atklāja pasaules pirmizrāde - Svena Dāvida Sandstrēma kameropera, drāma The Performance ar Katerinas Frostensones libretu par trim sievietēm, kuras ieslodzītas psihiatriskajā slimnīcā. Savukārt noslēgumā 4. septembrī festivāla mākslinieciskais vadītājs Esa Peka Salonens diriģēja Somijas Nacionālās operas viesizrādi, R. Štrausa operu Elektra, kurā dziedāja izcilie zviedru soprāni Nīna Stemme, Elizabete Strida un vācu mecosoprāns Valtraute Meijere. Salonens diriģēja arī O. Mesiāna simfonijas Turangalila atskaņojumu. Veselus trīs koncertus diriģēja Valerijs Gergijevs, viesodamies ar Sanktpēterburgas Marijas teātra orķestri (Sergeja Prokofjeva programmās, ieskaitot populāro muzikālo pasaku Pēterītis un vilks), un ar Zviedrijas Radio simfonisko orķestri atskaņojot Dmitrija Šostakoviča darbus. Pasaules jaunā diriģēšanas zvaigzne Gustavo Dudamels viesojās ar Simona Bolivāra orķestri, kurā muzicē Venecuēlas nabadzīgie bērni (viņi drīz uzstāsies arī Ņujorkas Kārnegihollā). Festivāla rota bija pasaulslavenais krievu mecosoprāns Olga Borodina (soliste S. Prokofjeva kantātē Aleksandrs Ņevskis), jaunā pianisma zvaigzne no Ķīnas Juja Vana, vijolnieks Daniels Lozakovičs, senās mūzikas instrumentu ansamblis Concerto Koln ar soprānu Annu Hallenbergu. Taču Baltijas jūras festivāls bija ne tikai 12 koncerti astoņās dienās. Tas piedāvāja arī seminārus un diskusijas sabiedrības izglītošanai un uzlabošanai.
Par labāku pasauli
«Mums ir trīs tēmas, kuru pamats ir stingra pārliecība, ka mūzika ir tilts, kas spēj apvienot visdažādākos sabiedrības slāņus. Tāpēc šogad pie mums uzstājās diriģents Gustavo Dudamels ar slaveno Simona Bolivāra orķestri - apliecinājums Venecuēlas unikālajai mūzikas izglītības un sociālā atbalsta sistēmai. Mēs vēlamies mūziku izmantot kā iedarbīgu spēku, lai darītu sabiedrību labāku,» stāsta Mikels Tidens.
Būtiska festivāla tēma ir t. s. leadership - virzīšana, vadīšana. «Caur mūziku norādām virzienu atbildīgai attieksmi pret vidi. Šogad uzmanības centrā ir Baltijas jūra. Deviņās valstīs ap Baltijas jūru dzīvo 90 miljoni cilvēku. Baltijas jūra tiek arvien vairāk piesārņota un ies bojā, ja mēs kopā tai nepalīdzēsim. Baltijas jūras dibenā arvien vairāk palielinās mirusī zona - bez skābekļa, bez zivīm, bez dzīvības, un tas ir bezatbildīgas cilvēku rīcības dēļ. Protams, nav mūziķu spēkos šīs problēmas atrisināt, taču mēs varam vērst uz tām uzmanību, likt dienas kārtībā. Festivāla koncertos izplatām grāmatu, kurā aprakstīti 50 veidi, kā uzlabot situāciju Baltijas jūrā. Ikviens - es, jūs, uzņēmēji, politiķi - var kaut ko darīt, mainīt ieradumus. Ir jārīkojas praktiski: sāksim ar to, ka nemetam jūrā plastmasas pudeles! Kāpēc? Tāpēc, ka jāpaiet 450 gadiem, lai tās beidzot sadalītos un aizietu bojā.» Brošūriņā ir gan pamatojumi, gan konkrētas instrukcija: lūdzu, darīsim to un, lūdzu, nedarām tā!
Paralēli koncertiem festivāls rīko nopietnus, vērienīgus seminārus. Sadarbībā ar Ārlietu ministriju notika Baltijas valstu un Zviedrijas ārlietu ministru tikšanās, kas bija veltīta trīs Baltijas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas - 25 gadu jubilejai kopš neatkarības un diplomātisko attiecību atjaunošanas. Sadarbībā ar Raula Vallenberga akadēmiju tika sarīkots seminārs jauniešiem. «Rauls Vallenbergs, kurš nāca no slavenas, ļoti bagātas ģimenes Zviedrijā, bija Zviedrijas vēstnieks Vācijā pirms Otrā pasaules kara un kara gados izglāba tūkstošiem ebreju. Viņš deva viņiem pases, glāba no ieslodzījuma. Tagad viņa vārdā ir nosaukta prēmija, kuru nesen saņēma Tīna Morada par iniciatīvu Bēgļi, esiet laipni gaidīti Zviedrijā, sagaidot viņus jau Stokholmas dzelzceļa stacijā. Tīna Morada runā vairākās valodās, ir no Irākas un pati kādreiz bija spiesta doties bēgļu gaitās pēc tam, kad Sadama Huseina režīms nogalināja viņas tēvu. Cits seminārs bija veltīts vārda brīvībai. Zviedrijā ir pasaulē vissenākais vārda brīvības likums, to pieņēma jau 1766. gadā.» Mikels Tidens cer, ka Latvijas Radio koris, kuru klausītāji Stokholmā gaida un prot novērtēt, atgriezīsies 2018. gadā, kad Baltijas jūras festivāls svinēs zviedru XX gs. kultūras leģendu - koru diriģenta Ērika Ēriksona, soprāna Birgitas Nilsenas un režisora Ingmara Bergmana simtgadi. «Plānojam vienā koncertā pulcēt trīs pasaulē vislabākos korus - Latvijas Radio kori, Bavārijas Radio kori un Zviedrijas Radio kori,» atklāja Tidens.