Eiropas Parlamenta (EP) deputātam Valdim Dombrovskim (Vienotība) tiek prognozēts ES Padomes prezidenta krēsls, un, ja viņš to ieņems, Latvijai pienāksies arī viena eirokomisāra vieta. Taču tas ir atkarīgs no tā, kā saliksies kārtis attiecībā uz ES augstās pārstāves ārlietās Ketrinas Eštones pēcteci, un to ietekmē arī Latvijas iebildumi pret «mazpieredzējušo» Mogerīni, kura varasvīru nepatiku izpelnījusies ar to, ka savā pirmajā braucienā Itālijas prezidentūras laikā devās uz Maskavu tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. ES dalībvalstu vadītāji 16. jūlijā sanāksmē Briselē lēmuma pieņemšanu par ES augstā ārlietu pārstāvja posteni atlika līdz augusta beigām; otra ticamākā kandidāte jeb kompromisa variants ir bulgāriete Kristalina Georgijeva, kura pašlaik pilda ES starptautiskās sadarbības un humānās palīdzības komisāres pienākumus. Taču viņas iecelšanas gadījumā tiktu sasniegta tā sauktā Austrumeiropas kvota jeb vadošo amatu skaits, kas pienākas šī reģiona valstīm, tostarp Latvijai, un ieņemt ES Padomes prezidenta krēslu mūsu pārstāvjiem vairs nebūtu izredžu. Jāpiebilst, ka EP kuluāros V. Dombrovskis tiek vērtēts kā ļoti piemērots kandidāts ES Padomes prezidenta amatam - mierīgs, atturīgs, gatavs kompromisiem un tajā pašā laikā - pieredzējis profesionālis.
Pats V. Dombrovskis izvairās runāt par minētajām amatu dalīšanas kolīzijām un sarunā ar Dienu norāda, ka patlaban ar savu komandu strādājot pie tā, lai tiktu pie «pietiekami nopietna posteņa finanšu vai ekonomikas jomā nākamajā Eiropas Komisijas (EK) sasaukumā», un piebilst: «Es domāju, ka izredzes ir pietiekami labas.» Jautāts, ko no tā iegūs Latvijas iedzīvotāji, V. Dombrovskis ir diplomātisks: «Pēc būtības Eiropas komisāriem jāpārstāv visa ES, viņi nedrīkst virzīt specifiski vienas valsts intereses uz citu valstu rēķina. Bet, no otras puses, tas nenozīmē, ka komisāram jāaizmirst tā valsts, no kuras viņš izvirzīts. Līdz ar to iespējas Latvijai zināmā mērā noteiks konkrētais postenis.»
Jāpiemin, ka Latvijas valdība bija izvirzījusi V. Dombrovska kandidatūru EK prezidenta amatam, taču eiroparlamentārieši 14. jūlijā tajā ievēlēja bijušo ilggadējo Luksemburgas premjeru Žanu Klodu Junkeru. Patlaban V. Dombrovskis vada Latvijas delegāciju Eiropas Tautas partijas (ETP) grupā. Panākumus guvuši vēl divi Latvijas pārstāvji EP: Sandra Kalniete (V) kļuvusi par Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidenti, savukārt Krišjānis Kariņš (V) ievēlēts par ETP koordinatoru Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā.
EP deputāte Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) pauž pārliecību - kamēr nav beigusies izmeklēšana saistībā ar korupcijas pazīmēm V. Dombrovska sievas Ārijas Dombrovskas biznesā, bijušo Latvijas premjeru nedrīkstētu virzīt nevienam augstam amatam: «Rietumu valstīs tas būtu pilnīgi neiespējami! Man bija ļoti pozitīva attieksme pret viņu kā profesionāli, lai gan biju galīgi pret 2009. gadā pieņemtajiem taupības pasākumiem. Bet šis skandāls liek pārskatīt attieksmi, un man ir ļoti skumji, ka mūsu ierēdņi visi kā viens izmanto savu dienesta stāvokli savtīgu interešu lobēšanai.» Ždanoka neuzskata, ka skandāls ap Dombrovska sievas biznesu būtu safabricēts: «Es neesmu dzirdējusi nekādus to atspēkojošus argumentus, tāpēc uzskatu, ka viņam nav tiesību pretendēt uz augstiem amatiem ES un arī valstij jākaunas viņu izvirzīt, kamēr minētā informācija nav atspēkota.»