Līdz šim sabiedrības (t. sk. mediju) uzmanība koncentrējusies uz jaunās valdības veidošanu - kurai partijai kura ministrija, ministru personālijas utt. Tomēr neaizmirsīsim, ka Latvija ir parlamentāra republika, tātad vismaz teorētiski ne mazāk svarīgi ir, kā strādās Saeima. Citiem vārdiem sakot, ja pašiem politiķiem un ekspertu korpusam liekas, ka Saeimas ietekme politikas veidošanā Latvijā - salīdzinot ar Ministru kabinetu (MK) - ir mazāka, vispirms jātiek skaidrībā, kāpēc šāda ačgārna situācija izveidojusies un kā to mainīt.
Viens faktors, kas nosaka kādas institūcijas ietekmīgumu, ir sabiedrības informētība par to, ko šī institūcija dara, ko tā var ietekmēt utt. Saeima mums asociējas ar plenārsēdēm, un var rasties iespaids, ka, ja neskaita dažus īpaši runātīgus deputātus (tādi ir ik sasaukumā), principā plenārsēde nozīmē, ka viens personāžs kaut ko sausi lasa no tribīnes, nosauc priekšlikumu iesniedzējus, aicina komisijas vārdā priekšlikumu atbalstīt vai noraidīt, savukārt pārējie klātesošie tautas priekšstāvji atbilstoši politiskajai piederībai automātiski spiež pogu. No šī viedokļa, novēlējums jaunajai Saeimai būtu lielāku uzmanību vērst uz komisijās skatāmo jautājumu atspoguļošanu, skaidrošanu, vēlams, formā - «ko tas reāli nozīmē» konkrētajai nozarei vai sociālajai grupai. Saeimas komisiju prestiža (attiecīgi arī ietekmes) vairošanai deputāti varētu aktīvāk ne tikai šajā organizatoriskajā formātā apspriest kārtējos likumprojektus, bet rīkot tematiskas tikšanās ar nozarēm - lai tās ir ne vien pieaicinātas, kad runa ir par kādu likumprojektu, bet lai pārrunātu nozarēm būtiskus jautājumus vispār.
Otrs virziens būtu ciešāka sadarbība ar MK. Līdz šim deputātu jautājumi ministriem bijuši galvenokārt opozīcijas lauciņš, kas savukārt veidojis izpildvaras (droši vien ar klusu Saeimas pozīcijas atbalstu) visai paviršu attieksmi pret šādu atskaitīšanās formu.
Opozīcijas pieprasījumi saprotamu iemeslu dēļ patiešām nereti ir nedaudz populistiski, tomēr a) Latvija ir, atkārtošos, parlamentāra valsts, un valdībai ir jāciena Saeima jebkurā gadījumā, b) kas traucē pašiem pozīcijas deputātiem izmantot šo jautājumu un atbilžu formu, lai kādu būtisku jautājumu publiski izdiskutētu un rezultātā, iespējams, labāk izskaidrotu? «Par to jau vienojusies koalīcijas padome» - šajā ziņā nav arguments, jo šī padome un Saeimas sēde ir nesamērojami žanri. Visbeidzot - partijas disciplīna ir vajadzīga, tomēr ievēlētajiem deputātiem ir tiesības strīdēties ar «saviem» ministriem - jebkurā gadījumā tas ir labāk, nekā burkšķēt pa kaktiem, kā tas līdz šim nereti noticis.