Amerikāņu ģenerālis būtu vēlējies dzirdēt, ka arī Latvija sekošot viņiem un nosūtīs uz Afganistānu vēl lielāku karavīru skaitu. Šis S. Makristela jautājums bijis zināms jau iepriekš un arī atbilde laikus sagatavota. «Labāk nemaz neprasiet, mēs to neesam spējīgi paveikt,» atbildējis latviešu ģenerālis. No nākamā gada Latvijas misijā paredzētas izmaiņas, kas arī ļaušot ieekonomēt līdzekļus. Paredzēts, ka nākamajā gadā operacionālā padomnieku un instruktoru grupa vairs neatradīsies Kunāras provincē pie Pakistānas robežas. Karavīri, kas viņus nomainīs šajā visai nedrošajā zonā, dosies uz ziemeļiem - Farjābas provinces Meimemas pilsētu, kur norvēģu provinces atjaunošanas vienībā atrodas 126 latviešu karavīri. Līdz ar to gandrīz visi mūsu karavīri būs vienkopus un viņu apgāde kļūs lētāka. Vislielākie draudi joprojām esot Afganistānas dienvidos, tajā skaitā Helmandas provincē, kur visai sekmīgi norisinoties lielā operācija ar simbolisko nosaukumu Maštarak (Kopā).
Ģenerāļi pārrunājuši, ka, palielinoties starptautisko spēku karavīru skaitam Afganistānā un paplašinoties viņu darbības teritorijai, tiek fiksēts aizvien lielāks skaits dažādu nemiernieku uzbrukumu. Tā kā jaunā stratēģija Afganistānā paredz aizvien lielāku teritoriju pārņemšanu, no turienes izspiežot apbruņotos pretiniekus, šāda notikumu norise šķietot visai likumsakarīga. Uz jauniem rajoniem pakāpeniski tiek nosūtīti arī vietējie spēki.