Labāk, lai lemj tiesa
Rīgas domes sasaukumam, kuru vada Saskaņas centra un LPP/LC koalīcija, šis būs pirmais 16. marts, un lēmums par pasākumu saskaņošanu vai neatļaušanu pašvaldībai jāpieņem vēlākais nākamās nedēļas sākumā. Lai «neuzkurinātu kaislības», amatpersonas atturas komentēt iespējamo lēmumu, aizbildinoties, ka no drošības iestādēm vēl nav saņemti visi atzinumi par sagaidāmo apdraudējumu.
Taču Dienas rīcībā ir neoficiāla informācija, ka domes politiskā vadība vēlas aizliegt visus pieteiktos pasākumus neatkarīgi no tā, ko ieteiks drošībnieki. «Iepriekšējo tiesu precedenti liecina, ka tas neko daudz nedod un pasākumi tik un tā notiek, bet politiķi var pateikt - mēs aizliedzām, bet tiesa atļāva,» motivāciju šādam lēmumam skaidro kāds pašvaldības darbinieks.
Spiediens uz domniekiem nāk arī no Maskavas, ar kuru Rīgai veidojas cieša draudzība. Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs vēl decembrī BNS izteica cerību, ka «Rīgas vara ieklausīsies saprāta balsī un nepieļaus bijušo SS leģionāru heroizāciju».
No iekšlietu struktūrām gan pagaidām nepienāk ziņas, kas varētu būt par iemeslu, lai pieteiktie pasākumi nenotiktu. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) tikai min, ka «dienesti ir gatavi 16. martā nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, novērst iespējamās provokācijas un nepieļaut masu nekārtības». Cik stingri varētu būt drošības pasākumi un vai ap Brīvības pieminekli tiks izliktas drošības barjeras, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Andris Dzenis telekompānijai LNT otrdien vēl neatklāja. Viņš sacīja, ka policija turpina analizēt notikumu attīstību.
Plāno ziedu nolikšanu
Līdz otrdienai, kas bija pēdējā diena 16. marta pasākumu pieteikšanai, pašvaldībā saņemti trīs iesniegumi, stāsta Rīgas izpilddirektora Jura Radzeviča (LPP/LC) preses sekretārs Uģis Vidauskis. Izpilddirektora vadītā komisija izlemj, vai atļaut pasākumus. Pirmā gājienu pieteikusi organizācija Daugavas vanagi Latvijā, kas pārstāv latviešu leģionā karojošos. Pēc dievkalpojuma Doma baznīcā iecerēts doties līdz Brīvības piemineklim un tur nolikt ziedus, pieminot karā kritušos. Pasākumā, kas notiks no plkst. 11-14, varētu piedalīties ap 300 cilvēku.
Kā ierasts, tajā pašā laikā pie Laimas pulksteņa pret gājienu iestāties vēlas Latvijas Antifašistiskās komitejas (LAK) biedri. «Neviens nav tiesīgs aizliegt kādam nolikt ziedus, bet, tā kā katru gadu 16. martā tiek sarīkots gājiens par godu Waffen SS karavīriem, turot rokās Latvijas karogus, uzskatu, ka tas mūsu valstī nav pieļaujams,» saka komitejas aktīvists Josifs Korens. LAK rakstveidā lūgusi mēram Nilam Ušakovam (SC) gājienu nepieļaut un solījusi tādā gadījumā atsaukt arī savu akciju.
Protestu «pret valdošās koalīcijas antitautisko būtību un ekonomisko nespēku» pie pieminekļa pieteicis arī Jurijs Kotovs, kurš šajā dienā aktivizējas katru gadu. 2007. gadā viņš centās sarīkot denacionalizēto namu īrnieku gājienu, taču solīto 200 dalībnieku vietā atnāca nepilns desmits. Pašvaldība jau ir lūgusi J. Kotovam mainīt pasākuma vietu vai laiku, jo Daugavas vanagu pasākums pieteikts pirmais.