Kārlis Lejnieks
Vai ir gandarījums pēc spēlēm ar Madagaskaru?
Jā, ir prieks, patiešām liels prieks, ka izdevās noturēties. Lai cik smieklīgi neizklausītos, ka bija jāuzvar Madagaskara, tas tomēr nebija viegli. Paši redzējāt, ka viņi labi spēlēja.
Kas bija izšķirošais ceturtajā spēlē?
Nedaudz paveicās, bet galvenokārt - to spēli Mārtiņš [Podžus] izcīnīja. Viņš turējās, nepadevās un tiešām lauza cīņas gaitu. Pretinieks nospēlēja kā augstas klases sportists, labi kustējās, spēlēja pacietīgi, turklāt viņam veicās. Tomēr Mārtiņš atrada veidu, kā uzvarēt.
Iepriekš brīdināji, ka pretinieki nav tik vāji, kā izskatās. Vai viņi tevi pārsteidza?
Mani pārsteidza, ka dubultspēlē uzvarējām tik viegli. Man nebija šaubu, ka viņi cīnīsies katrā spēlē līdz galam. Nepatika brīži, kad mūsējie vienspēlēs pēc iniciatīvas pārņemšanas ļāva viņiem tikt atpakaļ spēlē.
Tomēr Madagaskara nešķiet pretinieks, pret kuru būtu tik smagi jācīnās...
Deivisa kausā jau pretinieku nemēra pēc ranga. Cik reižu mēs paši to esam pierādījuši, tikai pretējā virzienā! Pērn Zviedrijā mums pēc ranga vajadzēja «dabūt iekšā» bez variantiem, taču piekāpāmies tikai izšķirošajā spēlē četru setu cīņā. Šoreiz to izbaudījām pret mums.
Vai nav tā, ka māla segums bija pretinieku priekšrocība?
Nē, es šaubos par to. Viņi pēc būtības ir francūži, spēlē uz cietā un māla seguma. Jā, pēdējā spēlē Mārtiņam būtu priekšrocības uz cietā, bet pirmajā viņa pretiniekam bija grūtāk uz māla. Uzskatu, ka šoreiz nebija priekšrocību nevienam. Jāņem vērā, ka paši spēlētāji teica, ka grib spēlēt uz māla seguma. Ja viņi tā vēlējās, mans pienākums bija to nodrošināt.
Cik soļu brāļi Podži spēruši uz priekšu, kopš spēlē Deivisa kausā?
Man ir prieks par Mārtiņu, kurš ir kļuvis par komandas līderi laikā, kad Ernesta [Gulbja] nav sastāvā. Viņš šoreiz mums atnesa trīs punktus, kaut arī vēl pirms pāris gadiem cīnījās par vietu sastāvā. Gribējās, lai šodien arī Jānis gūst savu pirmo uzvaru Deivisa kausā.
Šī ir pirmā uzvara tavā vadībā bez Ernesta, taču vai ir cerība nākamgad ieraudzīt sastāvā arī viņu?
Bez Ernesta pagaidām esam spējīgi tikai noturēties šajā grupā, kas nav maz. Par tālāko sadarbību ir grūti prognozēt. Viņam, lai spēlētu olimpiskajās spēlēs, ir jāpiedalās Deivisa kausā, tāpēc ceru, ka viņš būs ierindā. Skatīsimies. Šogad Deivisa kausa maču mums vairs nav.