Treneris Teds Nolans uz spēli ar Franciju izlēma izveidot trīs līdzvērtīgas uzbrucēju maiņas. «Pēc NHL parauga,» pirms spēles iestarpināja viens no Nolana palīgiem Artūrs Irbe. Izmaiņas par labu nāca trešajam Džeriņa virknējumam, savukārt Girgensona trijniekam saspēle tik labi nevedās. Labi, ka savu darbu lieliski paveica pirmais virknējums.
Iepriekšējā mačā ar Vāciju spēle skaitliskajā vairākumā «piekliboja», šoreiz ar pirmo piegājienu Cipulim izdevās panākt vadību. Divas reizes vienatnē pret Francijas vārtsargu izslidoja Jānis Sprukts un ar otro piegājienu panāca 2:0 vadību. «Tā kā pirmajā reizē man neizdevās iedabūt ripu vārtos starp kājsargiem, tad otrajā reizē uzreiz izlēmu, ka metīšu. Ripa arī veiksmīgi pārlēca pāri vārtsarga nūjai,» tā savas iespējas raksturoja Sprukts.
Atmosfēra sāka uzkarst no trešā perioda 4. minūtes. Francijas komanda Artūra Kuldas noraidījuma laikā guva vārtus. Tiesneši iesākumā vārtu guvumu neatzina, bet pēc tam tomēr norādīja uz laukuma centru. Sprukts norādīja uz arbitra nekonsekvenci. «No soliņa arī mums izskatījās, ka tajā epizodē bija vārtu guvums. Tomēr tiesnešiem vajadzētu palikt pie sava lēmuma. Ja vienreiz parādīja, ka nav «gols», tad pie tā arī būtu jāpaliek. Negribas jau man tiesnešu darbību komentēt, bet viņu lēmumi tiešām bija dīvaini. Ja mūsu komandai iedeva divas minūtes par sitienu vārtsargam, tad līdzīgā epizodē trešajā periodā pie mūsu vārtiem tiesneši uz līdzīgu pārkāpumu nereaģēja. Vēl bija pāris dīvainas epizodes.»
Atviegloti varēja uzelpot 57. minūtē, Sprukts pārtvēra ripu, to izspēlēja labā metiena pozīcijā Dārziņam, kurš nekļūdījās. «Galvenais ir pareizi izvēlēties pozīciju, tad arī sanāks,» pēc spēles atzina Sprukts.
Otrdien grupas pēdējā spēle ar Somiju.