20) atgādinās, ka atkal klāt laiks, kad Rīgā un Rundālē jāskan senajai mūzikai. Baznīcas velvēs un klausītājos jāatbalsojas noslēpumaini hipnotiskajiem viduslaiku garīgās mūzikas dziedājumiem. Jāatdzīvojas baroka skaņu un tērpu apskaužamajai greznībai un Saules karaļa flirtam izsmalcinātas mūzikas un dzīvībai bīstamu intrigu pavadījumā. 17. Starptautiskā senās mūzikas festivāla četrās dienās skanēs Francijas un Austrijas galma mūzika, itāļu baroka meistaru vokālās un instrumentālās pērles gan mūsu pašu mūziķu, gan viesu izpildījumā.
Ainavu restaurētāji
Gregorisko dziedājumu noslēpumainajā rimtumā nakts koncertā Rīgas Doma baznīcā jau šovakar (plkst. 22) iesvaidīs šo noslēpumu zinātāji Guntars Prānis ar vokālo grupu Schola Cantorum Riga. G. Prānis tuvinās «dievišķajam noslēpumam jeb mistērijai, kur var meklēt un atrast glābiņu, kad zemes notikumi atkal ir salaisti grīstē».
Vismaz divus pārsteigumus - še nedzirdēto F. Durantes Magnifikātu un Dž. B. Pergolezi Flautas koncertu - sola itāļu baroka meistardarbu programma, ko Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 7. jūlijā atskaņos Rīgas Doma zēnu koris un baroka orķestris Collegium musicum Rīga diriģentu Mārtiņa Klišāna un Māra Kupča vadībā. «Šis ir solistes Kristīnes Stumbures atradums. Koncerta partitūra pat nav atrodama, ir tikai XVIII gs. instrumentu balsu kopijas,» stāsta M. Kupčs. Savukārt slavenais vokālais ansamblis Trio Medi3/4val - trīs norvēģu dziedātājas - Rīgas Domā 8. jūlijā izdziedās savu jaunāko programmu, ko nule laidusi klajā mūzikas izdevniecība ECM. Viņas restaurējušas XIII gadsimtā Jaunavai Marijai komponētu mesu. Manuskripts atrasts benediktiešu klosterī Anglijā, un to papildinājis mūsdienu britu komponists Gevins Braierss, kurš sadarbojies arī ar Latvijas Radio kori.
Ansamblis Concilium musicum Wien uzstāsies gan Rīgā, gan Rundālē. Rīgā - Vīnes svētku noskaņas Melngalvju namā (8.VII) līdz pat Jozefa Haidna azartiskajam koncertam klavesīnam, divām vijolēm un continuo, kura solists būs pats ansambļa izveidotājs Pauls Angerers (1927). Rundāles pils Zelta zālē 9.VII (plkst. 18) tiks celta priekšā mūzika, kas spēlēta un dziedāta varenās Hābsburgu dinastijas pārstāvjiem. Mūzikas autoru vidū ir arī divi muzikāli talantīgi valdnieki Ungārijas un Bohēmijas karalis Leopolds I un viņa dēls un troņmantinieks Jozefs I, kuri bija ne tikai valdnieki, bet arī mākslu atbalstītāji. Koncertā pirms tam kontrtenors Sergejs Jēgers Collegium musicum Rīga pavadījumā atskaņos skaistākās G. F. Hendeļa ārijas.
Baroka arfa un gadalaiki
Viena no festivāla saistošākajām intrigām - pasaulslavenā baroka arfista Endrū Lorensa-Kinga uzstāšanās Rundāles pils Baltajā zālē kopā ar orķestri Sinfonietta Rīga Ludviķa XIV laika galma komponistu d'Anglbēra, Kamprā, Lulli un Rebela deju mūzikas programmā Coreographie, kurā piedalīsies arī dejotājs un vienlaikus baroka ģitārists Stīvens Pleiers. Abu izcilo britu mūziķu sadarbība ieguvusi stilistiski augstvērtīga un aizraujoši izklaidējoša šova reputāciju un ir pasaulē ļoti pieprasīta. Tāpēc tā ir liela greznība sagaidīt viņus pie mums, Rundālē. Iejusties Francijas karaļa Ludviķa XIV galmā, kur arvien nesātīgi muzicēts un dejots, turpat Baltajā zālē vedinās arī dienas uzvedums bērniem Saules karalis un rožu krūms.
Pasaulslavenās latviešu vijolnieces Baibas Skrides un orķestra Kremerata Baltica uzstāšanās diriģenta Andra Veismaņa vadībā pietaupīta festivāla beigām un ļaus izbaudīt itāļu vecmeistara A. Vivaldi Gadalaikus zem klajas debess: visi četri populārie vijoļkoncerti skanēs Rundāles pils dārzā. Tradicionālās uguņošanas vietā festivāla izskaņā - režisora un videomākslinieka Roberta Rubīna videoinstalācija Building Mapping stilā.