Kameronu veidot jauno ministru kabinetu pēc tam, kad par atkāpšanos paziņoja līdzšinējais premjers Gordons Brauns, kura vadītā Leiboristu partija pagājušajā nedēļā notikušajās parlamenta vēlēšanās cieta sakāvi, bet pēc tam nespēja piesaistīt liberāldemokrātus kopīgas valdības veidošanai. Tādējādi simboliski noslēgusies 13 gadu ilgusī leiboristu valdīšana.
Kompromisu valdība
«Tas būs smags un sarežģīts darbs. Koalīcija radīs visa veida izaicinājumus,» savā pirmajā premjera uzrunā sacīja D. Kamerons. «Tomēr es ticu, ka kopā mēs varam nodrošināt stipru un stabilu valdību, kāda ir nepieciešama mūsu valstij.» Par apņemšanos nodrošināt stabilu valdību liecina samērā lielā liberāldemokrātu klātbūtne jaunajā ministru kabinetā. Par D. Kamerona vietnieku jeb vicepremjeru apstiprināts liberāldemokrātu līderis Niks Klegs. Savukārt vēl četri liberāldemokrāti ieņems ministra amatu valdībā, kuras sastāvā varētu būt 22 locekļi.
Tomēr skaidrs, ka abu partiju atšķirīgās nostādnes dažādos jautājumos, piemēram, nodokļu politika un vēlēšanu sistēmas reforma, var radīt draudus koalīcijas darbam. Par nozīmīgu kompromisu jāuzskata panāktā vienošanās, ka šogad valsts tēriņi tiks samazināti par sešiem miljardiem mārciņu (4,8 miljardi latu). Liberāldemokrāti arī piekrituši toriju piedāvājumam ierobežot imigrāciju no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), vēsta BBC.
Šī valdība ir unikāla ar faktu, ka 43 gadus vecais D. Kamerons ir jaunākais Lielbritānijas premjerministrs kopš 1812. gada. Neparasta ir arī konservatīvo un liberāldemokrātu vienošanās, ka nākamās vēlēšanas notiks 2015. gada maijā. Līdz šim bija ierasts, ka pie varas esošais premjers jaunas vēlēšanas izsludina četrus gadus pēc iepriekšējām parlamenta vēlēšanām. Valdības programmā arī teikts, ka šī sasaukuma parlamenta laikā Lielbritānijā netiks ieviesta ES kopējā valūta eiro. Jaunā valdība strādās tā sauktā uzkārtā parlamenta apstākļos, jo pirmo reizi kopš 1974. gada Pārstāvju palātā nevienai partijai nav absolūtā vairākuma.
Kategorisks nē eiro
Tomēr jauna valdība nesola krasas izmaiņas Lielbritānijas ārpolitikā - tas nozīmē ciešu saišu saglabāšanu ar ASV un rezervētu attieksmi pret ES. Lielbritānijas jaunais ārlietu ministrs no Konservatīvo partijas Viljams Heigs paziņoja, ka briti turpinās būt amerikāņu lielākais balsts Afganistānā, lai gan sabiedrības vairākums pieprasa sākt britu karavīru izvešanu no kara plosītās valsts. Tomēr V. Heigs piebilda, ka vēlas «tuvas, bet ne verdziskas» attiecības ar Vašingtonu, raksta Reuters.
Valdības programmā teikts, ka šī sasaukuma parlamenta laikā Lielbritānijā netiks ieviesta ES kopējā valūta eiro. Koalīcija arī vienojusies neatdot lemšanas varu ne par vienu jautājumu Briselei, pirms par to nav noticis referendums Lielbritānijā.