Uzpērk un fasē
«Lietuvā sēņu nekad nav maz, bet nevar teikt, ka šogad būtu vairāk nekā citus gadus. Brīnumi nav notikuši, bet Krievijas vidienē nav sēņu, kaut gan pie Sanktpēterburgas un Pleskavas sēnes vairāk vai mazāk aug. Aktīvi iepērkam Baltkrievijā, Polijas ziemeļos,» stāsta Lietuvas SIA Ekoratas direktors Almants Juškevičs. Iepirkuma cena ir cēlusies par 20 -30%, kilogramu gaileņu iepērk par trim četriem eiro, bet pārdod par 5,5-6 eiro. Pagaidām no Latvijas piegādātājiem neesot piedāvājuma.
SIA Kurzemes ligzda valdes priekšsēdētājs Ģirts Egle atzīst, ka citus gadus arī viņa uzņēmums daļu iepirkto sēņu tālāk pārdevis Lietuvā, daļu - Somijā un Zviedrijā, taču šogad neesot ko eksportēt - iepirkšanas apjomi ir niecīgi. «Lietuvā jau kopš 90. gadu sākuma ir izveidotas bāzes, kurās saplūst sēnes gandrīz no visas Austrumeiropas, arī Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Tur šīs sēnes fasē un sūta uz Rietumeiropu,» stāsta Ģ. Egle. Eiropā šobrīd sēņu cena krīt, jo Baltkrievijā un Polijā to netrūkstot. Latvijas sēņu iepircēji vēl nav zaudējuši cerības, ka rudens būs dāsnāks. Patlaban Kurzemes ligzda gailenes iepērk par Ls 1,20-1,70 kilogramā. Internetā redzami daudzi sēņu uzpircēju piedāvājumi. Viens sazvanītais stāsta, ka varot piebraukt klāt, ja gaileņu būs vismaz pieci kilogrami un tās būs notīrītas. Tad maksāšot Ls 1,80 par kilogramu. Cits uzpircējs Gulbenē atbild, ka vairs sēnes nevajagot - iepircis 100 kg, un pietiekot. Viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kas sēnes Latvijā ne vien iepērk, bet arī pārstrādā, SIA Kronis iepirks tikai rudens sēnes, nevis gailenes, norādīja uzņēmuma direktors Aivars Svarenieks.
Izdevīgāk tirgoties
Rīgas Centrāltirgū gaileņu cena svārstās starp trim un četriem latiem. Baraviku un beku ir krietni mazāk, bērzlapes trešdien izdevās atrast pie diviem tirgotājiem, un tās izskatījās sīkas. Cits sakās lasījis pats, citam lasot radi. Kāda tirgotāja stāsta, ka dienā izdodas pārdot līdz 20 kilogramiem gaileņu. «Nav īpaši labi, Latgalē nav nemaz. Mēs sēņu lasītājiem maksājam labi, pašiem maz paliek,» stāsta cita pārdevēja, kurai ir aizdomas, ka viņai kaimiņos tirgojot poļu gailenes, iespējams, pat izmērcētas ūdenī, lai smagākas. Vai tā tiesa, grūti spriest - tirgotājs rāda no melleņu lasīšanas sazilējušas rokas un stāsta, ka arī gailenes lasītas Kolkā. Uzpircējiem nodot neesot izdevīgi, jo cena vienu brīdi nokritusi pat līdz 70 santīmiem kilogramā. «Uz Rīgu vedu aptuveni spaiņa tiesu gaileņu un mellenes. Talsos tirgus ir mazs, un uzpircējiem pārdot pavisam neatmaksājas - paziņas par diviem spaiņiem dabūja sešus latus,» stāsta Talsu novada Anužu iedzīvotājs Osvalds Bāliņš.
Šogad ogu un sēņu vācējiem ir iespēja nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, noformējot patentu un maksājot fiksētu summu - 30 latu mēnesī. Neviens no sastaptajiem ogu un sēņu tirgotājiem patentu gan nebija noformējis, jo uzskata, ka tas ir pārāk dārgi. Līdz augusta sākumam Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsniedzis 85 patentus fiziskām personām, kuras vāc tirdzniecībai paredzētas dabas veltes - sēnes, ogas, savvaļas ārstniecības augus un ziedus - mežos un pļavās, ziņo LETA.