Otrajā semestrī jaunieši no vispārīgās svešvalodas apguves pāriet uz atbilstošās studiju nozares valodas apguvi, lai jau otrajā studiju gadā varētu brīvi klausīties specializētos studiju kursus svešvalodās, kurus pasniedz ārvalstu lektori. Svešvalodu apguvi nodrošina labākie LU mācībspēki un LU Valodu centrs, kā arī nozaru eksperti un praktiķi, kuri perfekti pārzina atbilstošās nozares terminoloģiju un profesionālo valodu.
LU asociētā profesore valodu apguvē Vita Kalnbērziņa stāsta, ka jauniešu valodu prasmju līmenis, ar kādu viņi nonāk augstskolā, ir ļoti dažāds gan bakalaura, gan maģistra programmās, jo cilvēki mācās ļoti atšķirīgi, daudz dara ne tikai pildot skolu prasības, bet arī individuāli. «Daži ļoti labi runā, jo daudz skatās filmas. Lai valodu apgūtu, vajag gan atbilstošu vidi, kurā tās lietošanu praktizēt, gan sistemātiskas un kvalitatīvas zināšanas, piemēram, rakstībā, gramatikā. Taču gadās, ka jaunietis dzīvo Anglijā un runā jau ar lokālu reģionālu akcentu, bet rakstīt neprot gandrīz nemaz. Beidzot vidusskolu Latvijā, jaunieši saņem trīs dažādus angļu valodas zināšanu līmeņa raksturojumus, un starp tiem ir liela atšķirība. Izplatītākais ir B2 līmenis,» skaidro V. Kalnbērziņa. Viņasprāt, svarīgs ir ne tikai zināšanu līmenis, bet arī specializācija un galvenais - mērķis, kāds ir jaunietim, un to nevar iedot ne izglītības programmas veidotāji, ne pasniedzēji. Taču jāņem vērā - jo augstākā līmenī valodas zināšanas ir, jo daudzveidīgākas iespējas to lietot un papildināt, veidojot specializāciju.
LU misija jaunajā pieeja esot dot iespēju gan pasniedzējiem, gan studentiem rakstīt svešvalodās zinātniski atbilstošus rakstus, kurus var publicēt arī ārzemēs. Runājot par valodu prasmēm darba tirgum, LU specializējas uz darba devēju jeb uzņēmēju sagatavošanu, domājot nevis par to, kā cilvēkam uzrakstīt CV svešvalodā, bet kā viņam veidot prezentācijas, projektus, vadīt konferences, rakstīt akadēmiskos tekstus atbilstoši specializācijai utt.