Prasa pensiju indeksāciju
«Iztikas minimums ir patēriņa preču un pakalpojumu apjoms, kas atbilst sabiedrībā pieņemtajam minimālajam iztikas līmenim. Veidojot sociālo politiku, Labklājības ministrija iztikas minimuma preču un pakalpojumu grozu nelieto,» skaidro Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Marika Kupče.
Ja darba stāžs nesasniedz 30 gadus, tad tiešām pensija var būt ļoti maza, saka Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze. Senioriem, kam darba stāžs ir tāds kā Elzai - no 21 līdz 30 gadiem -, minimālais vecuma pensijas apmērs pat nesasniedz Ls 70 mēnesī, apstiprina Labklājības ministrija. Mazo pensiju saņēmēji var cerēt vienīgi uz pensiju indeksāciju, kas diemžēl iesaldēta līdz 2013. gada beigām. «No 2014. gada paredzēts indeksēt visas pensijas reizi gadā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu,» informē M. Kupče. Pensionāru federācija gan pieprasa atjaunot pensiju indeksāciju jau no nākamā gada. «Uzskatām, ka mazās pensijas - līdz 300 latiem mēnesī - jāindeksē jau 2013. gadā. Pārējie var gadu pagaidīt,» domā A. Verze.
«Zinu vienaudzes, kuras strādājušas daudz mazāk, bet saņem divreiz lielāku pensiju,» piebilst Elza. Viņasprāt, nav taisnīgi vienam saņemt 700 latu lielu pensiju, citam tikai 70 latu. Atšķirīgo pensijas apmēru iemesls meklējams ne tikai nostrādāto gadu skaitā, bet arī darba gaitu laikā gūto ienākumu, respektīvi, no tiem veikto obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu, apmērā, nosaka mūsu valstī pastāvošā pensiju sistēma.
Jāpelna daudz, jāstrādā ilgi
Zemās pensijas ir sāpīga sociālā problēma, atzīst Inguna Badune. Viens no viņas vadītās organizācijas Baltā māja darbības mērķiem ir pensionāru labklājības līmeņa paaugstināšana. «Daudzi, kas patlaban sasniedz pensionēšanās vecumu, saņem ikmēneša pensiju ap 70 latiem, jo gadiem ilgi strādājuši par minimālo algu, labi ja 200 latiem mēnesī,» saka I. Badune.
Arī Labklājības ministrijas pārstāve atzīst, ka seniori saņem zemas pensijas, jo darba algas Latvijā, it īpaši laukos, ir zemas.
Patlaban seniors, kuram, sasniedzot pensijas vecumu, obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas par 36 gadiem, kas ir vidējais apdrošināšanas ilgums Latvijā, var gaidīt pensiju vidēji 45-55% apmērā no tā ienākumu līmeņa, no kura minētās iemaksas veiktas, skaidro M. Kupče, atsaucoties uz kolēģēm - Labklājības ministrijas Pensiju politikas nodaļas vadītāju Daci Trušinsku un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta pārstāvi Andu Masejevu.
Ministrijas pārstāves aicina arī atcerēties, ka pensiju piešķir un aprēķina katram cilvēkam individuāli, par pamatu ņemot pensijas sākuma kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā personas apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam), pensijas kapitālu (no 1996. gada 1. janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas), kā arī pensionēšanās vecumu.
Senioram, kurš pensijā aiziet ātrāk, pensijas apmērs ir mazāks, nekā būtu tad, ja pensionētos pēc vairākiem gadiem, jo viņa uzkrātais pensijas kapitāls tiek sadalīts ilgākam pensiju izmaksas periodam.
Uz subsidētām darbvietām
Cilvēkam, kurš drīzumā gatavojas doties pensijā un pēkšņi sapratis, ka gaidāma ļoti pieticīga dzīve vecumdienās, praktiski vairs nav iespēju nodrošināt sev lielāku pensiju, atzīst Aina Verze. «Pirmspensijas vecumā vairs neko saglābt nevar - cik nu tas darba stāžs ir, tik ir! Kādi ienākumi bijuši, tādi bijuši! Pensionāru federācija cenšas panākt, lai cilvēkiem pirmspensijas vecumā vispār būtu darbs, un tas izdarāms, nodrošinot subsidētās darbvietas,» saka A. Verze un pieļauj, ka būtu vajadzīgas arī subsidētās darbvietas pensionāriem, jo tādā gadījumā tie seniori, kuriem veselība atļauj, varētu savu dzīves līmeni uzlabot, pensiju papildinot ar darba algu.
Arī I. Badune domā, ka «iespējas nopelnīt cilvēka cienīgu pensiju Latvijā ir ierobežotas, it īpaši lauku reģionos, bet visi nav tik drosmīgi, lai dotos strādāt uz Īriju.
Gan A. Verze, gan I. Badune tiem, kam patlaban jāiztiek ar ļoti mazu pensiju, iesaka vērsties pašvaldībā pēc pabalstiem un sociālās palīdzības.