XVIII gadsimtā to uzcēla kā vienu no Lielās Mežotnes pils kompleksa ēkām, bet tagad tur saimnieko tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane, kura kopā ar vīru Andri izveidojusi te īstu kultūras un atpūtas oāzi - gaumīgi restaurētu par pašu līdzekļiem un lielā mērā arī ar pašu rokām. Vēsturiskais stils te sadzīvo ar mūsdienīgu komfortu. Jau pārkāpjot slieksni, pārsteidz grandiozais, dolomīta sienu iekļautais foajē ar pamatīgajām koka kāpnēm, oriģinālu griestu dekoru un kristāla lustru.
«Cilvēkiem ir jādalās tajā, kas viņiem ir,» uzskata R. Deičmane. Viņa sāka pulcēt māksliniekus, rīkojot plenērus, bet kopš pagājušās vasaras, kad saimnieki iegādājās Steinway klavieres, te mēdz notikt arī koncerti, kuros mūzika saplūst ar gleznaino dabas ainavu aiz lielā stikla loga. Vispirms šeit iemājoja Pētera Vaska fonda rīkotie koncerti (R. Deičmane ir viena no tā dibinātājiem). Šovasar notiks jau četri dažādi koncerti!
Fonda misija ir par P. Vaska ārzemju honorāru un citu labvēļu naudu pasūtīt jaunus latviešu kamermūzikas darbus. Šogad - ASV dzīvojošajai latviešu komponistei Dacei Aperānei. Tā tapusi Vasaras balāde alta vijolei un klavierēm, veltījums altistei Andrai Dārziņai un pianistei Laumai Skridei, kuras abas ieradīsies no Vācijas, lai 20. jūlija vakarā to pirmatskaņotu. Koncertā skanēs arī P. Vaska, F. Šopēna, R. Šūmaņa, J. Mediņa un D. Mijo skaņdarbi. Jāņem tikai vērā, ka biļetes uz P. Vaska fonda koncertiem maksā Ls 15-25, jo tas ir jūsu ziedojums latviešu mūzikai.
Šovasar Mazajā Mežotnes pilī skanēs arī džezs: 12. jūnijā viesosies New York Voices līderis, dziedātājs un pianists Pīters Eldridžs ar basistu Matu Aranofu. Būs arī Senās mūzikas festivāla koncerti. 12. jūlija vakarā te notiks Senās mūzikas festivāla koncerts - senās mūzikas ansamblis Trakula stāstīs muzikālu stāstu par Spānijas karali un Svētās Romas imperatoru Kārli V. 28. jūlijā šeit neparastu mūsdienu mūziku spēlēs neparasts trio Art-i-Shock: čelliste Guna Āboltiņa, sitaminstrumentāliste Elīna Endzele un pianiste Agnese Egliņa. Uz Mežotni nevajadzētu doties pa galvu pa kaklu. Tur ir ko darīt: var apskatīties arī Lielo Mežotnes pili un parku. Un galu galā var izpeldēties vai pat pamakšķerēt Lielupē.
Deičmaņu privātiniciatīva atvērt savas namdurvis mūzikai nav vienīgā. Malienā savu dzimtas senču īpašumu - XIX gadsimta sākuma klasicisma koka arhitektūras pieminekli Ērmaņu muižu - atguvis komponists Uģis Prauliņš. Bet savulaik šī muižiņa piederējusi slavenajam baronam Fītinghofam, kurš Rīgā izveidoja orķestri un iekopa koncerttradīcijas.
Lai pienācīgi restaurētu Ērmaņu muižu, varbūt būs nepieciešams vesels mūžs. Taču mūzika jau skan. 11. augusta naktī to varēs klausīties zem klajas debess pie romantiskās Nāriņas skulptūras.