Kā norāda ministrija, ES fondu finansējums galvenokārt sekmējis iekšējā tirgus attīstību. ES fondu projektu rezultātā vidējās reālās darba samaksas izaugsme ikgadēji tika stimulēta vidēji par 1,7 procentpunktiem, radot privātā patēriņa pieauguma tempa veicinošu efektu vidēji par 1,2 procentpunktiem gadā. Privātā patēriņa pieaugums un pieprasījums pēc ārvalstu investīciju precēm (piemēram, izejvielas un būvmateriāli) attiecīgi arī veicinājis ikgadējo importa pieaugumu - vidēji par 1,5 procentpunktiem gadā.
Nozaru griezumā vislielākā ES fondu stimulējošā ietekme laika periodā no 2011. gada līdz 2013. gada beigām bija būvniecības sektorā, palielinot sektora pievienotās vērtības pieauguma tempus vidēji par 3,5 procentpunktiem gadā. Lielāka ES fondu ietekme uz būvniecību skaidrojama ar to, ka pēckrīzes periodā būvniecības nozarē realizētos projektus lielā mērā nodrošinājuši tieši ES fondu finansētie inženierbūvniecības un sabiedriskā sektora ēku būvniecības un renovācijas darbu pasūtījumi. Būtiska kohēzijas politikas ietekme novērtējama arī rūpniecības sektorā - 2,4 procentpunkti gadā. Lielākā daļa ES fondu līdzfinansēto rūpniecības projektu vērsti uz dzeramā ūdens apsaimniekošanu, energoefektivitātes uzlabošanu un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Toties īpaši tautsaimniecības attīstību veicināja ievērojamās investīcijas inovatīvos rūpniecības uzņēmumos.
ES fondi pozitīvi ietekmējuši arī nodarbinātību - kopš 2011. gada sākuma Kohēzijas politikas līdzfinansēto iniciatīvu īstenošanas rezultātā radītas aptuveni 6,5 tūkstoši ilgtermiņa un 56 tūkstoši īstermiņa darba vietu. Aplēsts, ka bez ES fondu līdzfinansētajiem projektiem pērn bezdarba līmenis būtu bijis par 1,9 procentpunktiem augstāks.