Meklē traucējošās benzīna smakas izraisītāju Sarkandaugavā

Visspēcīgākā šī benzīna smaka bijusi laikā no pusnakts līdz plkst. diviem, Dienai pastāstīja Sarkandaugavas Attīstības biedrības valdes loceklis Ēriks Daliba, kurš pats dzīvo šajā rajonā. Viņš aizdomās par šo smaku radīšanu tur T2 Terminal. Uzņēmuma valdes loceklis Vladimirs Demidovs uzsver, ka T2 Terminal cenšas izvairīties no spēcīgi smakojošiem produktiem. Viņš piebilst, ka šajā nedēļā ir bijusi pārbaude un atbildīgajiem dienestiem ir sniegta pieprasītā informācija. V. Demidovs uzsver, ka, lai gan termināļiem strādāt pilnībā bez smakām nav iespējams, naktī uz svētdienu iedzīvotājiem traucējošo smirdoņu nav radījusi uzņēmuma darbība. Taču šajā rajonā strādā četri termināļi, piebilda uzņēmuma pārstāvis. VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktore Inta Hahele savukārt ir neizpratnē, kāpēc iedzīvotāji nav ziņojuši uzreiz par šo problēmu, nav sazinājušies ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) vai nav atstājuši ziņu VVD automātiskajā atbildētājā. Viņa arī norādīja, ka VVD aptaujātie iedzīvotāji nav jutuši spēcīgas smakas naktī uz svētdienu un Tvaika ielā 44 esošās monitoringa stacijas dati neliecina, ka šajā laikā būtu bijusi augsta kancerogēnās naftas produktu sastāvā esošās vielas benzola koncentrācija. Tomēr VVD iespēju robežās mēģinās noskaidrot smirdoņas cēloni. I. Hahele piebilst, ka, salīdzinot ar 2012. gadu, benzola koncentrācija Sarkandaugavā ir samazinājusies desmitkārtīgi un iedzīvotāju sūdzību skaits ir divas reizes mazāks. 2012.- 2013. gadā veiktas 39 pārbaudes ostas teritorijā darbojošos uzņēmumos. SIA Man-Tess (tagad T2 Terminal) un SIA OVI Rīga vairākkārtīgi piemērots administratīvais sods par vides un gaisa piesārņošanu, administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts arī Woodison Terminal. Ē. Daliba skaidro, ka pašreiz neredz iespēju pat vērsties atbildīgajās iestādēs, lai sūdzētos, - viņaprāt, pašreizējā likumdošana nepasargā valsts iedzīvotājus no smakām. Tāpēc viņš nav uzreiz ziņojis par šo gadījumu. Ē. Daliba cer, ka situāciju uzlabos jaunie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie noteikumi. Šie Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos vēl gan ir jāpieņem valdībai. Tie nosaka, kā jārīkojas kontrolējošajām institūcijām iedzīvotāju sūdzību saņemšanas gadījumos, paredzot, ka turpmāk VUGD, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests vai pašvaldības policija pārbaudīs iedzīvotāju sūdzības un novērtēs smakas esamību ārpus VVD darbalaika. Savukārt Rīgas dome nolēmusi, ka galvaspilsētā turpmāk uzņēmumiem, kuri veic piesārņojošas darbības, būs arī pašiem jāveic gaisa monitorings. To paredz Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumi. «Šobrīd pašvaldības pārziņā esošās trīs monitoringa stacijas konstatē piesārņojumu, bet, balstoties uz to datiem, nav iespējams noteikt, kas konkrēti ir piesārņojuma avots,» paskaidroja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Lineta Mikša. Tādēļ, lai nodrošinātu kontroli, noteikumi papildināti ar šādām prasībām. Piemēram, benzola monitorings būs jāveic uzņēmumiem, kas uzglabā 10 000 un vairāk tonnu naftas un naftas ķīmijas produktu.