Vēl gandrīz pēc desmitgades iezīmējas tendence, ka korektajam akadēmiķim nāksies savus ieskatus koriģēt atkal, jo demokrātijai un brīvai ekonomikai (ar krīzes mācību bagāžā pareizāk būtu teikt: brīvai, bet uzraudzītai) pretī liekamās izvēles iespējas izrādījušās ļoti apšaubāmas. Savukārt pats ideju konflikts kā priekšējā frontes līnija pašlaik atrodas apmēram uz 35. ziemeļu paralēles - tā ģeogrāfiski vieno Afganistānu, Irānu, Pakistānu un Dienvidkoreju (kas gan ir atsevišķs stāsts) - , kaut arī par ļoti dārgu maksu, bet rietumu labumos pagurušajiem prātiem tas varētu izrādīties vērtīgs ieguvums līdzšinējo politisko atziņu skaidrākai izpratnei un īstenošanai. Proti, kaut gan ilgstoši dzirdama sūkstīšanās par klasisko politisko orientieru zušanu un demokrātisko institūciju apātiju, demokrātija līdz ar brīvībās un tiesībās balstītām politiskajām, sociālajām un ekonomiskajām attiecībām aizvien skaidrāk atklājas kā vienīgā ilgtspējīgā ideja.
Šodien - otrdien, 27. jūlijā - līdz ar ES sankciju pret Irānu stāšanos spēkā tiek sperts noteikts solis šādas izpratnes nostiprināšanās virzienā. Kaut arī ģeogrāfiski Latviju no Irānas, Afganistānas un Pakistānas šķir 20 paralēles, vismaz šī paralēle mums ir kopēja - izmisīga nepieciešamība atšķirt dzīvotspējīgu ideju no melīgas propagandas, kas tiek izmantota tikai savtīga pašlabuma piesegam. Tālās austrumu zemes sniedz visnotaļ lokalizējamu atziņu: iedoma par zagli, kas padalīsies ar tautu, ir valsti postošs naivums. Tāpēc patiesais karš, kas notiek Afganistānā, patiesais konflikts, kas nokaitējis šo reģionu, ir cīņa pret korupciju - pret samaitātību visplašākajā šā vārda nozīmē.
Tā nav rietumu materiālisma «krustnešu» ofensīva pret islāma tradīcijām, tāpēc ne vienam vien apskatniekam un iesaistītam valstsvīram nepatīk formulējums «kaujinieciskais islāms» u. tml., jo reliģijai šai gadījumā nav būtiska sakara ar korumpētību, kas pārņēmusi šo zemju elites. «Rietumu» vērtības, kurām tiek radīta strukturālā bāze Afganistānā, izrādītos dievbijīga afgāņa vai irānieša, vai pakistānieša ikdienas dabiska sastāvdaļa, ja vien šos cilvēkus pārtrauktu bombardēt ar «nacionāli konservatīvo» ideoloģiju, kas šā brīža izpildījumā nav vis ideja vai politika, bet gan meli un dūmu aizsegs vareno un bagāto kļūšanai vēl varenākiem un pārbagātiem uz tautas un starptautiskās drošības rēķina.