» Tomēr nav tā, ka PVD vēlētos mežacūku masveida izšaušanu visā valstī, - mērķis ir panākt, lai mednieki izpilda Valsts meža dienesta (VMD) noteikto pieļaujamo nomedīšanas limitu. Valsts meža dienests gan limita sasniegšanu šogad neprognozē.
Jātuvojas limitam
Jaunākā PVD informācija liecina, ka ĀCM vīruss Latvijā apstiprināts 23 mežacūkām un 10 mājas cūkām sešās piemājas saimniecībās. PVD Veterinārās uzraudzības departamenta vecākais eksperts Mārtiņš Seržants norāda, ka šobrīd tiek runāts nevis par sugas iznīcināšanu, bet VMD noteiktā limita izpildi: «Atsevišķos Latvijas reģionos mežacūku skaits ir ārkārtīgi liels, sākot ar Mangaļsalu, beidzot ar Kurzemi un Zemgali, kur mežacūkas ir ļoti lielā skaitā. Skaits ir jālimitē, lai nebūtu riska faktoru, ja gadījumā slimība izplatās tālāk Latvijas teritorijā.» Pēc speciālista teiktā, no pierobežā atrastajām 23 inficētajām mežacūkām tikai viena ir nomedīta, pārējās atrastas jau beigtas. «Sākumā runājām tikai par Ķepovu, bet vēlāk inficētie dzīvnieki atradās arī Indrā, Bērziņos, Piedrujā.»
Iespējams, mednieki, kas nomedījuši vairāk nekā 70% no Valsts meža dienesta noteiktā pieļaujamā nomedīšanas limita, var pretendēt uz kompensāciju un saņemt 35 eiro par katru nomedīto mežacūku virs šiem 70%. Šis risinājums gan vēl nav apstiprināts. Par to, kā saņemto naudu izlietot, jāvienojas pašiem mednieku kolektīviem. Tiesa, M. Seržants apšauba, vai minētā summa par vienu mežacūku ir tik liela, lai motivētu medīt naudas dēļ.
Par iespējām šogad sasniegt pieļaujamo nomedīto mežacūku apjomu visā Latvijas teritorijā šaubas Dienai izsaka VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: «Pieļaujamais apjoms visā valsts teritorijā ir 60 000 cūku. Pēdējos divus gadus pēc kārtas nomedīto cūku skaits bija 37 000 gadā. Saskaitīt, cik mežacūku šobrīd ir Latvijā, nav iespējams, var noteikt tendences. Latvijā mežacūkas nav izvietojušās viendabīgi - no viena līdz vairāk nekā desmit īpatņiem uz 1000 hektāriem. Lielāki saslimšanas riski ir tur, kur lielāks blīvums.»
Nesēž un negaida
Vēl viens šķērslis, lai nomedītu limitā noteikto mežacūku skaitu, ir mednieku nepietiekamais daudzums. «Cūka jau nesēž un negaida. Jo intensīvāk medī, jo grūtāk nomedīt. Ja šogad nomedīs 40 000 cūku, tas būs labs rezultāts,» uzskata V. Lūsis. Pēc viņa teiktā, tieši tagad mežacūku ir visvairāk, vismazāk to ir februārī un martā.
Iepriekš izskanējušas speciālistu bažas, vai ar trokšņainām medību metodēm slimās mežacūkas nevarētu aizdzīt uz teritorijām, kur infekcija nav izplatījusies. V. Lūsis mierina, ka medības ar dzinējiem līdz 1. oktobrim ir aizliegtas. Arī PVD vadītājs M. Balodis intervijā Nozare.lv uzsvēris: «Ja medības notiek uz gaidi - šaujot mežacūku kartupeļu laukā, kur tā rok, vai pie barotavas -, tad viss ir kārtībā, un šādas medības neietekmēs pārējās mežacūkas. Tad jau vairāk ogotāji un sēņotāji cūkas izdzenā nekā medības.»
Āfrikas cūku mēra profilaksē kritisks ir tuvākais pusgads vai gads, uzsver M. Seržants. Pasākumu mērķis ir panākt, lai inficētu mežacūku bars nevarētu nonākt kontaktā ar veselām mežacūkām. Uz jautājumu, vai PVD kādā brīdī varētu apsvērt ideju par žoga būvniecību gar Baltkrievijas robežu, par ko diskusijas bija jau pērn, PVD pārstāve Anna Joffe atbildēja noraidoši.