Kāda pērn bija vienošanās ar treneri Peku Rautakallio?
Līgumu parakstījām pēc shēmas - viens plus viens gads. Pēc pirmā darba gada bija noruna pārskatīt sadarbību, un, ja abas puses ir apmierinātas, tad turpinām.
Rautakallio izrādīja interesi turpināt darbu, par spīti tam, ka apkārt klīst runas, ka vairāki vadošie spēlētāji varētu atstāt komandu?
Treneris tik tiešām izrādīja vislielāko ieinteresētību turpināt darbu, bet jautājuma otrā sadaļa patiešām ir plašāka izklāsta vērta. Par to mēs ļoti daudz un ilgi arī spriedām padomes sēdē - kāda ir hokeja filozofija, un kurp virzās KHL. Šosezon spilgti bija redzams, ka no mūsu latviešu puišiem ir izaugusi pirmā maiņa. Tagad ir ļoti reāli, ka KHL bagātie klubi visus viņus pārpērk.
Tiešām visus! Runā, ka vienu vai divus?
Nopietna runa ir par diviem, bet trešajam arī var piedāvāt.
Skaidrības labad - grūti laikam būs noturēt Miķeli Rēdlihu un Jāni Spruktu. Dinamo Rīga pluss ir tāds, ka Mārtiņš Karsums vēl ir ierobežota brīvā aģenta statusā un viņa līgums būtu jāizpērk…
Jā, bet tās summas nav lielas. Jo īpaši uz tā fona, par kādām naudām viņi vēlas iegūt šos spēlētājus, līgumsods ir salīdzinoši neliels. Par Krievijas bagātajiem klubiem ir jāsaka tā - ja viņi grib, tad viņi arī nopērk. Sanāk, ka mēs piegādājam kadrus KHL. Ar šādu politiku mēs nekad netiksim līdz Gagarina kausam, jo katru gadu komanda būs jāveido gandrīz vai no jauna. Tā turpinot, nebūs iespējams arī plānveidīgs darbs un nevarēsim izveidot tehniski un taktiski labi sagatavotu piecnieku. Kā lai to izdara, ja pēc sezonas spēlētāji tiek pārsolīti? Tad ir jābūt ļoti daudzām sakritībām, lai tiktu kaut vai līdz finālam savā konferencē, nemaz nerunājot par uzvaru. Ar šādu attīstības scenāriju Dinamo iegūt Gagarina kausu ir praktiski neiespējami. Tomēr uzvarēt mēs gribam, jo citādi nav vērts piedalīties sporta sacensībās, ja neizvirza visaugstāko mērķi.
Kāds ir risinājums?
Esmu par šo jautājumu jau runājis ar mūsu ģenerālmenedžeri Normundu Sējēju. KHL vadītājus gribu mudināt uz to, lai tādām komandām kā Rīgas Dinamo, bet tādas līgā ir vēl vismaz desmit, tomēr kaut nedaudz būtu stabilitāte. Lai nebūtu tā, ka jebkurā brīdī var pārpirkt kādu no mūsu spēlētājiem. Viens no risinājumiem būtu divu vai triju gadu garantētais līgums. Tas ir tikai viens no piemēriem. Citādi būs tā, ka Rīgas Dinamo un Juris Savickis priekš KHL ražos miljonārus. Šādam viedoklim piekrita arī Peka Rautakallio, jo Dinamo viņi nobrieda par labiem spēlētājiem. Lai viens otrs neapvainojas par manis teikto, bet pirms tam vienam otram bija tikai labs amatieru līmenis. Četru gadu laikā viņi ir izauguši par ļoti labiem spēlētājiem un ne no viena vairs nebaidās. Šuplera laikā bija tāds piegājiens - spēlēsim, lai nezaudētu. Rautakallio ir pavisam cita hokeja filozofija, proti, spēlēsim un uzvarēsim. Viņš saka, ka mums ir jāuzvar jebkurš pretinieks. Pat mikromači jāuzvar! Viena gada laikā patiešām ir notikušas pārvērtības un spēlētāji ir noticējuši savām spējām. Šī sezona parādīja, ka varam apspēlēt jebkuru komandu. Tas arī ir kolosālākais sasniegums. Man tiešām ir liels prieks, ka dzīvē pavērusies iespēja piedalīties tik kolosālā projektā. Dinamo paceļ jaunā kvalitātē Latvijā ne tikai hokeju, bet visu sportu. Jau no mazotnes bērni redz, ko var sasniegt profesionālajā sportā. Ja ir vēlme kārtīgi strādāt un talants, ar sportu var kļūt arī bagāti. Spēlējot Dinamo, hokejisti faktiski kļūst par miljonāriem. Savickis un Dinamo ir sākuši ražot bagātnieku slāni.
Pasaules sportā tā tomēr ir ierasta prakse, ka vidusmēra klubi sagatavo spēlētājus bagātajiem…
Jā, bet mēs jūtam, ka mūsu spēlētāji tomēr grib uzvarēt un izcīnīt Gagarina kausu ar Rīgas Dinamo. Nav jau nozīmes iegūt Gagarina kausu, piepildot komandu ar ārzemniekiem. Mēs tomēr gribam veidot nacionālu komandu. No otras puses, nav jau arī tā, ka nauda tikai garantē panākumus. Jābūt vienotam kolektīvam, morālajai stājai, cīņassparam, lai kaut ko sasniegtu. Mūsu puišiem šosezon tas viss bija, tāpēc es viņiem gribu pateikt lielu paldies. Protams, rezultāts varēja būt labāks, bet mums ir jābūt arī reālistiem. Un vēl kas - mūsu pirmā maiņa kļuva par acīmredzamiem līderiem. Šajā situācijā pamatots ir jautājums - kamdēļ tad mums pirkt ārzemniekus? Pateikšu, kāpēc tā notika. Pirms sezonas mūsu noskatītos leģionārus noskatīja NHL vai arī KHL klubi, un mums palika otrais ešelons. Ne vienmēr var trāpīt desmitniekā. Uz ārzemnieku fona arī bija redzams tas, cik fantastiski šosezon progresēja mūsu puiši.
Atgriežoties pie sastāva komplektācijas, kuri spēlētāji varētu aiziet un kurus varbūt izdosies nosargāt?
Nav jau ko slēpt - uz mūsu pirmo trijnieku skatās visi. Iespēju robežās pacīnīsimies par katru, bet šķēršļus arī neliksim, ja viņiem patiešām piedāvās lielas naudas summas. Par vārtsargiem. Māris Jučers ir labs otrais numurs, bet Kriss Holts pagaidām arī vēl nav pirmais numurs. Ja mēs šajā situācijā pērkam pirmo numuru un atstājam Holtu, ko tad mēs darīsim ar Jučeru? Viņš tomēr ir Latvijas vārtsargs. Par Holtu mums nav tik lielas intereses cīnīties, lai viņš sasniegtu visaugstākos mērķus. Lai gan viņš var vēl uzlabot savu sniegumu, bet nav arī pārliecības, ka viņš būs pirmais numurs. Otrs variants. Pērkam labu pirmo vārtsargu un atstājam Jučeru kā otro numuru, dodot viņam pietiekami daudz spēļu laika, lai varētu progresēt. Jučeru atstāt kā trešo numuru nav nozīmes, jo tad mēs viņu jau gremdējam. Vēl viens variants ir sūtīt Jučeru stažēties kādā ārzemju klubā. Es tomēr sliecos uz tādu variantu, ka, atrodot labu pirmo numuru, jādod iespēja pie mums uz vietas turpināt progresēt Jučeram. Mums būs jāpieņem ļoti grūts un atbildīgs lēmums.
Aizsardzībā arī turpmāk tiks ieturēts kurss uz pašmāju kadriem?
Jā, es tur problēmas nesaskatu. Mūsu pašu nacionālie kadri spēlē labi. Sandis Ozoliņš patlaban ārstējas Amerikā. Viņam ir izdarīta muguras operācija. Atbrauks, tad ar viņu runāsim un apspriedīsim iespējamo turpmāko sadarbību. Sezona Sandim nebija īpaši veiksmīga, acīmredzot bija veselības problēmas. Es gribētu, lai Sandis komandai vēl būtu noderīgs. Viņš ir ne tikai aizsargs, bet mūsu zvaigzne, kapteinis un komandas iedvesmotājs. Ja viņš būs gatavs pieņemt mūsu piedāvājumu, kas nebūs tik dāsns kā pagājušajā sezonā, tad Ozoliņš turpinās spēlēt Dinamo.
Marcelam Hosam tiks piedāvāts jauns līgums?
Kā zināms, mēs viņu paņēmām sezonas vidū. Jā, viņš attaisnoja mūsu cerības (pēc garākas pauzes - aut.). Nu nevar cilvēkam pārmest, ka viņš pēdējā izšķirošā spēlē ar Torpedo divreiz neiemeta situācijā viens uz vienu ar vārtsargu, lai gan citās KHL komandās tas tomēr būtu nopietns pārkāpums. Nav jau būtiski, ka tu iemet, rezultātam esot 3:1, svarīgi ir gūt vārtus tad, kad tas vajadzīgs par tūkstoš procentiem. Pilnīgi noteikti ar Hosu mums būs sarunas, un mēs viņam izteiksim piedāvājumu.
Runā, ka Broks Troters varētu atgriezties...
Es viņu labprāt redzētu mūsu komandā. Ar viņu tiek gatavotas sarunas. Bet kāpēc jūs man nejautājat par Raiti Ivanānu?
Labs pretjautājums. Tik tiešām arī tādas runas ir dzirdētas, ka Normunds Sējējs esot Ivanānu uzrunājis.
Redziet, vispirms būtu jānoformulē Ivanāna statuss. Daudzi viņu uztver tikai kā hokeja «policistu», bet tās spēles, kuras es esmu redzējis, teikšu: viņš ir spēlētājs. Padomes sēdē savu viedokli es jau izteicu, proti, tikai kā «policists» viņš mums nav vajadzīgs, bet, ja viņš var gan spēlēt, gan arī aizstāvēt komandas partnerus, tad es esmu par Ivanānu. Pie šīs tēmas mēs vēl atgriezīsimies.
Kāda ir kluba vadības attieksme pret Dinamo spēlēšanu valstsvienībā?
Mēs esam spēlētājiem precīzi noformulējuši, ka gribam, lai viņi piedalās pasaules čempionātā. Mūsu pozīcija bija skaidra jau tajā brīdī, kad atļāvām mūsu treneriem Artim Ābolam un Viktoram Ignatjevam strādāt izlasē, saglabājot viņiem algu. Hokeja federācija viņiem nemaksās. Tāpat mēs palīdzam izlasei ar inventāru. Ja Kirovs Lipmans atrisinās apdrošināšanas jautājumu, un es domāju, ka viņš to izdarīs, tad uzskatiet, ka izlase ir nokomplektēta.