Šajā rakstā Diena turpina pētīt, kas Latvijā paveikts par ES naudu un kādi ir rezultāti. Šoreiz par ESF, kas ir galvenais naudas avots labklājības nozarē. Kopš iestāšanās ES mēs līdz 2007.gadam iztērējām 118 miljonu latu ESF naudas. Patlaban tiek tērēti 387 miljoni latu, kas piešķirti līdz 2013.gadam.
Vienā rakstā izanalizēt ESF naudas ceļus ir faktiski neiespējami, jo tā plūst cauri sešām ministrijām, kas to tālāk pārdala savām sadarbības iestādēm. Diena pētīja naudas plūsmu, kas gāja caur Labklājības ministriju, kuras sadarbības iestāde ir Nodarbinātības valsts aģentūra. Tā daļu naudas tērēja saviem projektiem, piemēram, bezdarbnieku apmācībai, bet daļu izdalīja nozares organizācijām, piemēram, arodbiedrībām.
Mācības ārzemēs un bukleti
Pārskatot uzreiz pēc iestāšanās ES paveikto, rodas divi lieli secinājumi. Pirmais - 2004.gadā ES jājamzirdziņš bija dzimumu līdztiesības jautājumi un zem šīs prasības Latvija «pavilka» visdažādākās aktivitātes, lai tikai dabūtu šo naudu.
Otrais - brīžiem nauda tērēta tikai tādēļ, lai iztērētu. Piemēram, vadoši valsts ierēdņi angļu valodu vairākas nedēļas mācījās Anglijā. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) par 10 000 latu izdeva grāmatu par arodbiedrību vēsturi. Plus vēl daudzās komunikācijas stratēģijas, kuru izmaksu ziņā līdere ir Latvijas Darba devēju konfederācija - 65 000 latu.
Lai labāk saprastu ESF naudas plūsmu, jānorāda, ka pirmajos gados pēc iestāšanās ES nauda pienācās trim lieliem blokiem - darba tirgus pētījumiem (trīs miljoni latu), nodarbinātības jautājumu risināšanai (35,76 milj.) un dažādu struktūrvienību kapacitātes stiprināšanai (7,8 milj).
Diena vairāk pievērsās dažādu organizāciju kapacitātes jeb darba efektivitātes stiprināšanai, jo šajā blokā ir lielas iespējas radošai izdomai. Naudu no šīs programmas varēja dabūt par darba tirgus un dzimumu līdztiesības veicināšanu atbildīgās iestādes. Bija ļoti grūti iegūt padarīto darbu izmaksas, jo attiecīgajām iestādēm tas prasīja lielu piepūli.
Argumenti, kādēļ neko nevar atrast, bija vienādi - dokumenti noglabāti arhīvos pagrabos un neesot laika un cilvēku, lai tos uzmeklētu. Pēc divu nedēļu intensīvas sarakstes izdevās iegūt tikai daļēju informāciju.
Izmaksas arhivētas pagrabā
Labklājības ministrija vairāk nekā miljonu latu tērējusi darbinieku apmācībām, kvalitātes vadības sistēmas izveidošanai un sabiedrības informēšanai par dzimumu līdztiesību. Rīkotas vairākas kampaņas, kurās Latvijas iedzīvotāji varēja uzzināt, ka sievietes pienākums nav tikai saimniekot mājās, bet vīriešu - pelnīt naudu ģimenes iztikšanai. Par šo tēmu arī izveidotas trīs mācību firmas (Ls 37 000) skolēniem. Paralēli izstrādātas vadlīnijas mācību grāmatu vērtēšanai no dzimumu līdztiesības aspekta. Cik mācību grāmatu izveidotas, izmantojot šīs vadlīnijas, informācijas nav.
Lielu uzmanību LM veltījusi darbinieku apmācībai - kā plānot savu laiku, kā veidot dialogu ar sabiedrību un izvairīties no korupcijas riska. 123 darbinieki mācījušies angļu valodu. Vadošie darbinieki to darīja Anglijā, kur dzīvoja vietējās ģimenēs. Latvijā viņi to nevarēja darīt, jo šeit ir dažādi darba pienākumi, kas novērš uzmanību, skaidroja LM pārstāvji. Cik izmaksāja šādi kursi Anglijā, nav zināms, jo arhīvi ir «pagrabā».
Ministrijā Dienai norādīja, ka svešvalodas apguve vidēji vienam darbiniekam izmaksājusi 70-360 latu. Neizklausās gan sevišķi ticami, ka par 360 latiem vairākas nedēļas iespējams dzīvot un mācīties Anglijā, kas ir viena no dārgākajām Eiropas valstīm. Līdzīgi Anglijā valodu mācījās arī ministrijai pakļautās Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki.
Pēc būtības darbinieku izglītošana ir saprotama, tikai jautājums, vai tas bija jādara tik grezni - ārzemēs. Otrs mīnuss - lielākā daļa šo darbinieku ministrijā vairs nestrādā, jo tos pārpircis privātais sektors. «Ja [šie darbinieki] būtu pašreiz šeit, būtu daudz lielāka efektivitāte,» uzskata LM Darba tirgus politikas nodaļas vadītāja Ilze Zvīdriņa.
Lielākais Labklājības ministrijas ieguvums no ESF naudas bija jauna Kvalitātes vadības sistēmas izstrādāšana. Tās ietvaros izveidoja shēmu, no kuras skaidri saprotami katra strādājošā uzdevumi. Izvirzot jaunu politisko mērķi, ir skaidrs, kas un kam jādara, lai sasniegtu rezultātu. Šo shēmu ministrija izmantojot arī darbinieku padarītā izvērtēšanai, taču juridiski viņu atalgojums nav saistīts ar šīs shēmas uzrādītajiem rezultātiem, kas tikai pastiprinātu darba efektivitāti.
Komunikācija - noslēpumā
Savu par 65 000 latu izstrādāto un realizēto komunikācijas stratēģijas plānu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskatīja par tik lielu noslēpumu, ka liedza Dienai ar to iepazīties. LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle norādīja, ka Diena taču arī savu stratēģijas plānu publiski neizplata, lai par to neuzzinātu konkurenti. Šāda argumentācija ir absurda, jo LDDK ir nevalstiska organizācija un projekts finansēts par ES naudu. Kas ir LDDK konkurenti, no kā būtu jāslēpj stratēģijas plāns, E.Egle nespēja paskaidrot.
Plānu LDD izstrādāja un no 2004. līdz 2007.gadam realizēja SIA Ideju institūts un P.R.A.E sabiedriskās attiecības. Par šo naudu izstrādāta interneta mājaslapa, prese informēta par LDDK aktivitātēm, un organizēti seši mediju apmācību braucieni uz ārzemēm. 2007.gada sākumā komunikācijas plānu papildināja vēl par 15 000 latu.
Kopumā savas darba efektivitātes uzlabošanai LDDK iztērēja 770 000 latu. Par šo naudu vēl rīkoti semināri, izstrādāti dokumenti un ieteikumi darba devējiem, kā uzlabot attiecības ar darbiniekiem, novērtēt darba riskus, noteikt adekvātu atalgojuma sistēmu padarītā darba produktivitātei un Latvijas uzņēmēju tiesībām ES kontekstā.
Cīņa par māmiņu algām
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) par ESF naudu tikusi pie sava komunikācijas plāna un uzlabotas interneta mājaslapas. Atšķirībā no LDDK tas gan izmaksājis teju desmit reižu mazāk - 6000 latu (SIA Hauska & partner). No tiem 1400 latu tērēti par komunikācijas plānu, kas sastāv no astoņām lapām, pārliecinājās Diena. Lielāko daļu no tām aizņem izklāsts, kas ir LBAS, bet pēdējās ieteikts vairāk nodarboties ar savu interešu lobēšanu, izmantot internetu un veidot attiecības ar medijiem.
Savas darba efektivitātes stiprināšanai LBAS trīs gadus pēc kārtas izdevusi kalendārus (Ls 2200), par 10 000 latu izdota grāmata par LBAS vēsturi, jo «vēsture ir jāzina», skaidroja LBAS priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča. Izstrādāti arī dokumenti un kampaņas par darba ņēmēju tiesībām. Bukleti par to, kas ir arodbiedrība un kādēļ tajā jāiestājas - Ls 3300, par sociālā dialoga veidošanu (Ls 2000).
Rezultāti esot vairākas izmaiņas likumdošanā. Piemēram, «griestu» atcelšanu tā sauktajām māmiņu algām. Cīņā pret nelegālo nodarbinātību celtniecībā tika noteikts, ka strādniekiem jābūt līdzi darba apliecībai. Daudzi uzņēmumi noslēguši koplīgumus, kuros ietverti arī dzimumu līdztiesības principi. Piemēram, Latvijas pasta koplīgumā esot noteikts maksimālais smagums, ko drīkst celt sievietes.
Kopumā LBAS no ESF saņēma 670 000 latu, par ko arī veiktas visas arodbiedrību aktivitātes, jo par biedru naudu varot tikai uzturēt organizāciju, skaidroja L.Marcinkēviča. Par to, ka nauda ieguldīta pareizi, LBAS min pēdējos gados nemainīgo biedru skaitu - 150 000 cilvēku no 21 nozares.
Pētījumi par reģioniem
Līdzīgi kā pārējie, arī Latvijas Pašvaldību savienība par kopumā 440 000 latu rīkojusi seminārus pašvaldību politiķiem, ārzemju pieredzes braucienus un izstrādājusi dažādus pētījumus par Latvijas reģionu attīstības iespējām. Divu gadu garumā 26 savienības darbinieki mācījās angļu un franču valodu par 31 000 latu. Par 10 000 latu izstrādāta elektroniskā dokumentu aprites sistēma. Gandrīz 46 000 latu tērēti pētījumiem un publikācijām par nodarbinātību pašvaldībās. Pētījumu izmaksās iekļautas arī skandināvu ekspertu konsultācijas, kas maksāja vidēji 77 latus stundā.
Kāds no tā labums?
Visgrūtāk šajā pētījumā bija rast atbildi uz jautājumu - cik liels ieguvums no šiem tēriņiem bijis sabiedrībai kopumā. Skaidrs, ka šī nauda ir paplašinājusi redzesloku dažādu valsts un nevalstisko organizāciju darbiniekiem, kas apmeklējuši kursus un pētījuši ārvalstu pieredzi. Atbalstīts drukas bizness bukletu iespiešanai, akadēmiskā vide dažādu pētījumu veikšanai un firmas stratēģiju izstrādei. Visas aptaujātās organizācijas uzrādīja plašu aktivitāšu sarakstu, taču neviena no tām nav analizējusi sava darba rezultātu pēc būtības. Piemēram, kā daudzie semināri mainījuši situāciju dzimumu līdztiesības jomā pēdējos gados. Dienai par šo tēmu neizdevās atrast nevienu pētījumu. Labklājības ministrijas pārstāvji norādīja, ka šādam pētījumam bijusi ieplānota nauda, bet nav zināms, vai krīze to neapcirps.
Tiesībsarga birojs, kura pārziņā ir izskatīt diskriminācijas jautājumus, Dienu informēja, ka sūdzību skaits šajā jomā pēdējos gados ir nemainīgs un neliels - vidēji 13 sūdzību gadā. Samērā daudz iesniegumu saņemts šogad - 11 jau pirmajā pusgadā. Tiesībsarga pērn veiktais pētījums arī rāda, ka dzimumu līdztiesības jautājumus par ļoti svarīgiem uzskata 40% respondentu. Dienai neizdevās atrast pētījumu, kas rādītu, kāds viedoklis par šo jautājumu bija pirms pieciem gadiem, lai varētu izdarīt secinājumus par to, kā mainījusies iedzīvotāju attieksme.
Izmērāmāks rezultāts ir akadēmiskajiem pētījumiem. Labklājības ministrija uzskaitīja vairākas likuma izmaiņas, kas veiktas, pamatojoties uz pētījumiem par nodarbinātību Latvijā. Nereti atsevišķi secinājumi gan tā arī palikuši ieteikumu līmenī. Tirgus pētījumu centra SKDS pārstāve Ieva Strode novērojusi, ka, «veidojot politiku, [tā] reti tiek balstīta uz pētījumiem. Žēl, ka lielā kaudze ar darba tirgus pētījumiem tā arī palika neizmantoti. Salīdzinot ar ieguldīto naudu, atdeve ir minimāla.» Šeit gan jānorāda, ka I.Strode domā arī pārējo ministriju veiktos pētījumus par nodarbinātības jautājumiem.