Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ir izveidota, lai ar izlīdzināšanas fonda starpniecību pašvaldībām radītu vienlīdzīgākas iespējas tām noteikto funkciju izpildē. Līdz ar to pašvaldības ar lielākajiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju iemaksā fondā, bet pašvaldības ar zemākajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju no šī fonda saņem. Vēl ir tā saucamās pelēkās zonas pašvaldības, kuras neiemaksā un neko nesaņem. Valsts budžeta dotācija fondā šogad bija 8,4 milj. latu, bet vēl 5,6 milj. tika paredzēti pašvaldībām ar zemākajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju, kas ir četras lielās pilsētas Jēkabpils, Daugavpils, Rēzekne un Liepāja.
Tagad tiek vērtēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze un nekustamā īpašuma nodokļa prognoze. Jaunajā modelī rosina nekustamā īpašuma nodokļa prognozi izmantot tikai valsts budžeta dotācijas sadalei, nosakot pašvaldības, kurām ieņēmumi ir zem vidējā, Dienai skaidroja ministrijas speciāliste Irēna Kateļņikova. Pašvaldības izdevumus raksturojušos kritērijus, kas ir iedzīvotāju, bērnu un pensijas vecuma cilvēku skaits, plānots papildināt ar teritorijas platību. Jaunās sistēmas izveidē varētu atteikties no mākslīgi radītās pašvaldību finanšu nepieciešamības noteikšanas.
Lielo pilsētu asociācija jau aicinājusi finanšu pārdalē priekšroku dot pašvaldībām ar lielāku bērnu un skolēnu skaitu. Asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis pieļāva, ka jaunais modelis «būs solis uz priekšu» un varētu mazināt arī vienas pašvaldību daļas sajūtu, ka tām pienākas finansējums no fonda, liekot tām būt ieinteresētākām savas teritorijas attīstības veicināšanā un, piemēram, veicinot arī cilvēku deklarēšanos savā pašvaldībā. Taču, nezinot aprēķinus un bez konsultēšanās ar pilsētu pašvaldībām, M. Kučinskis atturējās konkrētāk izteikties. Skaidrības neesot arī par vismaz trim lielajām pilsētām (izņemot Liepāju, kura atgūstas), kas tagad saņem dotāciju.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis nebija informēts par jauno modeli un nevarēja to komentēt.