Komunisti uztraukti
Astoņus gadus valdījusī kompartija visai agresīvi centusies iegalvot vēlētājiem, ka balsu atdošana par viņu konkurentiem liberālajām partijām nozīmējot apdraudējumu Moldovas valstiskumam.
Galvenās opozīcijas partijas kategoriski noliegušas savu saistību ar nemieru organizēšanu 7.aprīlī, kas noslēdzās ar prezidenta pils un parlamenta izdemolēšanu un aizdedzināšanu. Opozīcijas līderi uzskata, ka vardarbīgās aprīļa akcijas organizēšana esot pašas kompartijas roku darbs. Tas devis iespēju biedēt prāvu daļu vēlētāju ar to, ka, nākot pie varas demokrātiem, valstī sākšoties jukas.
Pēc pavasara vēlēšanām nākamajā dienā Kišiņevas centrā sākās opozīcijas atbalstītāju mītiņš, kurā tika izteikts protests par vēlēšanu rezultātu falsifikāciju. Kā Dienai stāstīja vietējie fotogrāfi, kas atradušies pie parlamenta un prezidenta pils 7.aprīlī, agresīvi darbojies neliels skaits fiziski labi sagatavotu personu. Neesot arī skaidrs, kādēļ nemieru pārtraukšanai neesot nosūtītas policijas spēku izlases vienības, bet gan jauniņie policijas augstskolas kursanti, kas nespēja apturēt vardarbību.
Viens no Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanu kampaņas organizētājiem žurnālists Eduards Balans Dienai atzina, ka komunisti turoties pie varas visiem līdzekļiem. Viņi šķeļot sabiedrību gan pēc politiskajiem uzskatiem, gan etniskās piederības. Nacionālo minoritāšu pārstāvji tiekot biedēti ar to, ka opozīcijas uzvaras gadījumā cietīšot visi, kas nepārvalda rumāņu valodu. No Maskavas atbraukušie polittehnologi spekulējot ar runām par Rumānijas mērķi sagrābt Moldovu.
Liberālās partijas viceprezidents un Kišiņevas mērs Dorins Kirtoaka Dienai apgalvoja: «Komunistiem nav ko teikt, tāpēc viņi biedē cilvēkus.» Liberālā partija, kurai pēc aptaujām varētu būt otrs lielākais balsu skaits pēc komunistiem, neaicinot uz apvienošanos ar etniski tuvo Rumāniju.
To pašu Dienai apstiprināja arī Liberāldemokrātiskās partijas viceprezidents Aleksandrs Tenase. Viņš norādīja, ka tieši komunisti esot tie, kas kopā ar Maskavas patriarhātam piederīgo baznīcu un Piedņestrā dislocēto 14.Krievijas armiju graujot Moldovas suverenitāti. Neviens no kompartijas savā laikā neesot nobalsojis par Moldovas neatkarību, bet bijušais Moldovas PSR iekšlietu ministrs V.Voroņins pat 1992.gada bruņotā konflikta laikā bijis kopā ar Piedņestras separātistiem.
Rietumi vai austrumi
Spriežot pēc aptaujām, no astoņām partijām, kas cenšas iekļūt parlamentā, piecas varētu pārvarēt 5% barjeru. Bez komunistiem tas pa spēkam ir arī Liberālajai, Liberāldemokrātiskajai un Demokrātiskajai partijai, kā arī aliansei Mūsu Moldova. Pašlaik parlamentā kompartijai ir 60, bet trim opozīcijas partijām - 41 deputāts. Kā norādījis Reuters apskatnieks, vēlētājiem jāizvēlas starp uz Maskavu orientētajiem komunistiem un rietumu vērtības atbalstošo opozīciju.