Īstenojas scenārijs, ka Latvija attīstās, pateicoties ārējo tirgu atlabša nai, kas notiek straujāk, nekā tika cerēts. Protams, atbilstoši tam, ka tika mazināti valsts budžeta izdevumi un ir samazinājusies kredītu pieejamība, joprojām krītas tā iekšzemes kopprodukta (IK) sadaļa, kas attiecas uz iekšzemes patēriņu. Eksporta potenciāls, kurš šajā grūtajā laikā ir attīstījies pat nopietnāk, nekā tika gaidīts, dod nopietnu izlīdzinājumu. Pēdējos mēnešos ir vērojamas pozitīvas tendences visos svarīgākajos makroekonomiskajos rādītājos. Pret 2009. gada attiecīgo ceturksni šogad pirmajā ceturksnī vēl bija kritums, bet salīdzinājumā ar 2009. gada pēdējo ceturksni jau bija kāpums. IK īpatsvarā eksporta un iekšzemes patēriņa attiecības ir radikāli mainījušās jau kopš pagājušā gada vidus.
Tomēr nu jau ir vērojams arī zināms importa pieaugums.
Tas ir labi.
Taču ir pamats bažām par to, vai nesabalansētības riski vēl arvien nav ļoti augsti.
Domāju, ka, ņemot vērā milzīgi lielo aizņēmumu īpatsvaru privātajā sektorā un arī uzņēmumiem, tuvākajos gados šis risks mums nedraud. Bankas diez vai kādreiz atkārtos to, ko darīja pirms diviem, trim gadiem. Importa pieaugums, manuprāt, liecina, ka arī mazumtirdzniecība, iekšējais tirgus atsāk elpot.
Jūsuprāt, ir izdarīts viss iespējamais saistībā ar importa aizvietošanu?
Tā nekad nevar būt, ka viss ir izdarīts. Šis jautājums dažās jomās ir visai sarežģīts. Piemēram, enerģētikas nozarē importa aizvietošana ir tieši saistīta ar valsts politiku, proti, lai aizvietotu importētos fosilos energoresursus ar vietējiem, atjaunojamiem, sākumposmā ir vajadzīgas valsts dotācijas. Ja runājam par pārtiku un sadzīves precēm, tad tas jau ir jautājums par konkurētspēju. Lata efektīvais kurss ir nokrities, darba ražīgums turpretī ir strauji kāpis, un kopsummā tas palielina Latvijas ražotāju konkurētspēju.
Lai runātu par nopietnu importa aizvietošanu, ir nepieciešams piesaistīt ārvalstu investīcijas. Skandāli, piemēram, ap dāņu cūku fermām neliecina, ka šis virziens sekmīgi attīstītos.
Tas ir sāpīgs jautājums - ārvalstu investīciju piesaiste. Šie atsevišķie gadījumi, piemēram, minētā situācija ar dāņu investoriem neliecina par pozitīvām tendencēm. Drīzāk gluži pretēji - tā liecina par Latvijas investīciju vides pasliktināšanos.
Runājot par investoriem un nodokļu vidi - vairākām ārvalstu investoru organizācijām ir iebildumi pret ieceri aplikt ar akcīzes nodokli dabasgāzi. Nodokļa ieviešana uz vairākiem mēnešiem ir atlikta, bet problēma taču paliek?
Tā ir runga ar diviem galiem. No vienas puses mēs šādā veidā it kā stimulējam enerģijas ražošanu no vietējiem resursiem. No otras puses - gāzes akcīzei galvenokārt vajadzētu skart nevis biznesu, bet gan mājsaimniecības. Energoietilpīgiem uzņēmumiem ir jāpārdomā, kādā veidā viņi turpmāk nodrošinās sevi ar energoresursiem.
Pavisam nesen Newsweek bija publikācija par Krievijas stratēģiskajām interesēm Latvijā. Vai nesaskatāt kopsakarības starp šajā publikācijā minēto un, piemēram, TEC 2 otrās kārtas projektu, kas arī palielināja Latvijas atkarību no Krievijas gāzes?
Krīzes dēļ uzņēmumu aktīvu vērtība ir pazemināta. Šādos brīžos palielinās to uzņēmumu aktivitāte, kuru rīcībā ir brīvi finanšu līdzekļi. Ja šo uzņēmumu interese ir peļņas gūšana, veicot biznesa aktivitātes, viss ir kārtībā. Taču, zinot, ka mūsu kaimiņš vienmēr, jau kopš Pētera I laikiem ir raudzījies ne tikai uz peļņas gūšanu, bet arī uz zināmas ietekmes gūšanu....
Es tomēr negribētu saistīt TEC 2 otrās kārtas projektu ar Krievijas plāniem. Es pat teiktu otrādi. Šādā veidā mēs sevi nodrošinām ar pašu saražotu elektroenerģiju un vairs neesam atkarīgi no elektroenerģijas iepirkumiem. Jā, mēs iepērkam gāzi, taču vienlaikus strādājam arī pie gāzes piegāžu diversifikācijas.
Runājot par visu pārējo, jāatzīst, ka mēs patiesi jūtam lielu ieinteresētību no krievu investoru puses. Viņi interesējas par ļoti dažādiem objektiem. Protams, brīdī, kad jutīsim, ka kādam investīciju projektam pamatā ir politiskas intereses, kļūsim piesardzīgi.
Tad šobrīd jūs neesat izjutuši krievu investoru interesi par stratēģiski nozīmīgiem uzņēmumiem?
Nē, tāda interese nav bijusi. Mēs jūtam krievu biznesa ieinteresētību atrasties šeit, investēt. Manuprāt, tas ir pozitīvi vērtējams.
Šobrīd tiek apspriestas jaunās nodokļu politikas pamatnostādnes. Kuru no Finanšu ministrijas piedāvājumiem atbalsta EM?
Galvenais, ko atbalsta EM, ir ideja pēc iespējas ātrāk sākt nodokļu sloga pārdali no darbaspēka uz kapitālu, patēriņu un īpašumu. Latvijā šobrīd ir vērojama ļoti nopietna disproporcija - darbaspēka nodokļu slogs ir virs vidējā līmeņa ES. Otrs diskutējams piedāvājums ir iet uz vienotām nodokļu likmēm, kas ir pietiekami zemas visam, bet neietver atlaides vai stimulus, kas var tikt ļoti plaši piemēroti. Stimulējošām svirām būtu jābūt ļoti skaidri motivētām. Teiksim, uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides būtu jāsaista ar nopietnu eksporta potenciālu. Taču ilgtermiņā Latvijai ir jāpaliek par vidēji zemu nodokļu valsti - tuvākajos piecos gados kopējam nodokļu slogam nevajadzētu pārsniegt 30 % līdz 32 % no IKP.
Politiskie oponenti jums pārmet, ka jūs kā ekonomikas ministrs nespējat aizstāvēt savu viedokli diskusijās ar Finanšu ministriju. Jūs piekrītat, ka pastāv pretrunas starp diviem vienas partijas deleģētiem ministriem - finanšu ministru Einaru Repši un ekonomikas ministru Arti Kamparu?
Pretrunas vairāk saistītas ar Latvijas piespiedu atrašanos programmā ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Virsroku ņem fiskālais arguments. Jāatzīst, ka Latvijas problēma bieži vien ir nespēja pamatot to, ka vēlamais fiskālais efekts ir sasniedzams ar ekonomiskās aktivitātes palielināšanos. Neviens nav gatavs uzņemties šādu avantūru un budžetam piedāvāt skaitļus, kas balstīti uz pieņēmumiem par ekonomiskās aktivitātes palielināšanos.
Nodokļu konsultanti ir norādījuši, ka nodokļu stimuli noderētu ne tikai ražošanas, bet arī pakalpojumu eksporta, piemēram, tranzīta attīstības stimulēšanai.
Runājot par tranzītu, tā lielākās problēmas ir pavisam citas. Latvijas ostas, to īpašumu struktūra un infrastruktūras pieejamība cilvēkiem, kas ir gatavi virzīt caur Latvijas ostām savas kravas, ir ļoti dažāda. Atsevišķos virzienos varētu strādāt arī ar nodokļu instrumentiem, bet svarīgāk ir sakārtot uzņēmējdarbības vidi. Vienīgā, kur mēs šobrīd neredzam lielas problēmas, ir Liepājas osta.
Bet EM ir savi pārstāvji gan Rīgas, gan Ventspils brīvostā. Ko viņi dara, lai novērstu problēmas ar uzņēmējdarbības vidi?
Īpašuma struktūra ir tā, kas neļauj tās problēmas novērst. Bieži vien to termināļu īpašnieki, savā starpā konfliktējot, ir pazaudējuši kopīgu redzējumu par to, kas īsti ir tranzītbiznesa nākotne. Mēs redzam tās īpašuma struktūras, tiesvedības, kas nemitīgi notiek....
Nav nekāds noslēpums, ka Vitol, kas ir liels īpašnieks Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos, pauž neapmierinātību ar to, kas notiek Latvijā. Valstij tiešām te nekas nav sakāms?
Vitol problēma ir tā, ka viņi nesaprot, kurš kurā vietā ir saimnieks. Tās ir sekas tam, ka Latvijā 90. gadu beigās ir iedibināta šāda tranzītbiznesa uzņēmumu īpašnieku struktūra, kura slēpjas ārzonas kompānijās. Vitol ir viens no piemēriem, kad cilvēki, kas ir investējuši lielu naudu Ventspils Naftas akcijās, vairs nevar nodarboties ar reālu uzņēmējdarbību. Vitol nav vienīgie, ir daudz dažādu kompāniju, kuras ar to saskaras.
Kad gaidāma skaidrība par to, kurš turpmāk vadīs Privatizācijas aģentūru (PA)?
Šobrīd esam sagatavojuši konkursa nolikumu un gatavojamies izsludināt konkursu. Līdzšinējam aģentūras vadītājam Artūram Grantam pēdējā pusgada laikā ir bijušas problēmas ar veselību. Fakts ir tas, ka PA savu sākotnējo uzdevumu ir izpildījusi. Jaunā vadītāja galvenie uzdevumi būs PA restrukturizācija un nākotnes darbības vīzijas izstrāde.