Par sirsnīgo cilvēknīdēju dēvētais norvēģu rakstnieks Latvijā nav nekāds svešinieks. Latviešu valodā tulkoti viņa darbi Naivi Super, Doplers un Kurts četrās grāmatās. Ē. Lū raksta tieši tik eksistenciāli, sentimentāli, ciniski asprātīgi un izspēlē šīs šķietami pretišķīgās toņkārtas tieši tādās dozās, lai mūsdienu lasītājs viņu ieceltu kulta rakstnieka statusā. «Man ir aizdomas, ka tas ir nopietnības dēļ, kas ir kombinēta ar ļoti vieglu toni, humoru un ironiju, kas nav skarba, bet silta (iesmejas) un neatgrūž cilvēkus,» tā savu grāmatu panākumus intervijā (KD, 23.03.12.) skaidro pats rakstnieks. Var piekrist Dagladet, ka «Mulejs ir burvīgs teksts - sāpīgs un reizē skumjš, bet tai pašā laikā asprātīgs un raits, kā tikai Ērlenns Lū savā meistarībā spēj radīt». Lieliska stila izjūta piemitusi arī tulkotājai Jolantai Pētersonei, brīvi, bet mērķtiecīgi peldoties mūsdienu valodas dažādos leksikas slāņos.
Vienā teikumā savelkot, romāns ir par kādu astoņpadsmitgadīgu norvēģu meiteni no saticīgas ģimenes, kurai pienāk īsziņa: «Mēs krītam. Mīlu tevi. Dari, ko vēlies. Tētis.» Tāds ir romāna pirmais teikums. Lidmašīnā bijis ne vien tētis, bet arī mamma un brālis. Mājā palikusi tikai viņa un poļu viesstrādnieks, kurš gan tiek iesaistīts darbībā, taču seriāla Precamies?! motīvus autors ir atstājis trešajā plānā.
Ē. Lū nav bijis pārāk oriģināls. Viņš noteikti nav ne pirmais, ne pēdējais, kuram ienācis prātā abstraktas mediju ziņu lentes vispārinājumu par «vismaz X bojā gājušiem cilvēkiem» novest līdz spoži izgaismotam tuvplānam, mēģinot ielīst tāda cilvēka ādā, kuru tas skar personīgi. Varbūt kāds pārmetīs Lū krāsu sabiezināšanu ar Ziemassvētkiem jau pirmajās lapās. Bet lidostās jau nerisinās tikai ZSV hita Tāda ir mīlestība notikumi. Katrs, kurš zaudējis tuvu cilvēku, piekritīs, ka autors ļoti precīzi rada specifisko izjūtu par izrauto milzu caurumu, kuru ilgi ne ar ko vairs nevar aizlāpīt.
Dienasgrāmatas formā rakstītā romāna vadmotīvs ir meitenes vēlēšanās izdarīt pašnāvību. Draugu un skolotāju medaini uzmācīgā, neveiklā līdzjūtība dzen ilgās pēc nāves vēl vairāk. Autors izved cauri visām sēru fāzēm - noliegums, apātija, agresija, dusmas (arī par tēta īsziņu, kas ne tikai atgādina par mīlestību, bet liek arī viņai saprast - ģimene zināja, ka krīt) -, pa ceļam paspējot «iekniebt» norvēģu labklājības sabiedrības «tikumiem». Visbeidzot Lū uzraksta apliecinošas laimīgās beigas, ciktāl laimīgas tās var būt meitenei, kas zaudējusi ģimeni. Šis dzīves apliecinājums ir cik sentimentāls, tik crazy, īsti Lū stilā. Norvēģu biznesmeņa bārene dzīvos ar poļu viesstrādnieku un auklēs korejiešu šorttreka zvaigznes bērniņu. Īsta politkorekta laime pirtiņā. Un iemācīs viņam vārdu «mulejs».
Kas ir Mulejs? Esiet atjautīgi. Tas pats vārddarināšanas princips kā filmā Biutiful.